Ilgi gaidītā Jelgavas pils atjaunošana notiks 12 posmos. Jau ziemā būvnieki rosījās pils bēniņos, bet tagad tīra fasādes virsmu. Pils fasādē izbūvēs arī eleketroosmozi, kas regulē mitruma daudzumu sienās. Atjaunos Ziemeļu korpusa caurbrauktuvi, kas iegūs arī jaunus metāla vārtus. Bet īpaša loma šajā projektā būs ventilācijas sistēmai.
„Mēs esam iesnieguši projekta iesniegumu emisijas kvotu finanšu izsolīšanas instrumentā. Un tas nozīmē, ka mums ir jāsasniedz noteikti CO2 rādītāji, pabeidzot projektu, bet sakarā ar to, ka objekts ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, mēs nedrīkstam izmantot nekādus siltināšanas materiālus. Līdz ar to CO2 rādītājus mēs sasniegsim ar ventilācijas iekārtu izbūvi pilī un logu nomaiņu,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) projektu vadītāja Iluta Černija.
Būvnieki atzīst, ka atjaunot tik senu ēku neesot grūtāk, bet sarežģītāk, jo projekta dokumentācijā neparādās pirms vairākiem gadsimtiem būvētās komunikācijas. Un pirmie pārsteigumi jau bijuši.
„Būvējot horizontālos gaisa vadus, ir atklātas vietas, kur sienā ir vecs skurstenis, un mums ir jāpārliecinās, ka viņš ir noizolēts,” skaidro pilnsabiedrības ''PST un ARMS'' projekta vadītājs Andrejs Sudarkins.
Lai arī ilgi gaidīta, pils atjaunošana būs liels izaicinājums arī studentiem un pasniedzējiem, jo būvdarbi visus četrus gadus notiks, nepārtraucot mācības. Turklāt pilī joprojām mitinās arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, kuri šeit pārcelti uz savas mācību iestādes remonta laiku.
„Līdz ar to mēs visu to darām pakāpeniski un pa daļām. Atbrīvojam vienas telpas un nododam būvnieku rīcībā, tad pārvācamies uz citām, saspiežamies. Protams, ka mums ir arī citas fakultātes, uz kurieni mēs varam studiju procesu pārorganizēt. Nav viegli, bet viss ir izdarāms,” uzskata LLU rektore Irina Pilvere.
Visi gandrīz 6,8 miljonus eiro vērtie remontdarbi, no kuriem 4 miljonus eiro sedz Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, jāpabeidz līdz 2020.gada 1.oktobrim.
