Par Jelgavas novada domes juridisko pakalpojumu iepirkumu sūdzējās advokātu birojs «Varul». Birojs norāda, ka pašvaldības konkursa noteikumi ierobežo konkurenci.
Pirmkārt, par neadekvātu tiek saukta prasība, ka ārpakalpojumā nolīgtas firmas darbiniekiem novada telpās jāatrodas katru dienu deviņas stundas. Otrkārt, konkurenci kropļo noteikums, ka 80% juristu firmas darbinieku jābūt piecu gadu pieredzei pašvaldībās. «Varul» uzskata, ka tādas prasības Jelgavas novads noteicis ar mērķi izvēlēties esošo juristu firmu - «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs».
Tādas prasības vēl pirms sūdzības izskatīšanas apšaubīja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile. "Maz ir to juridisko firmu, kas var nodrošināt, ka 80% juristi strādā pašvaldībai. Tātad jūs zināt, ka visa firma strādā jūsu labā. Tā īsti nevar strādāt," sacīja Gaile.
Taču Jelgavas novads uzskata, ka tā rīkoties drīkst. Tāpēc par spīti IUB aizliegumam turpināt iepirkumu pašvaldība no šaurajām prasībām atteikties negrasās.
"Pašvaldība uzsver, ka IUB lēmums ir apstrīdams. Turklāt pārmetumu saturs nav objektīvs. Konsultējoties ar citiem advokātu birojiem, pašvaldība saskata, ka ar IUB lēmumu ir pārkāpta kompetenču robeža. Tāpēc loģiska ir lēmuma pārsūdzība. Pašvaldība, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, visu juridisko praksi nodrošinot ar ārpakalpojuma palīdzību, pauž nostāju, ka tieši tā spēj ilgtermiņā nodrošināt kā aizstāvību, tā ikdienas nodrošinājumu juridiskos pakalpojumus," stāsta novada pārstāve Dace Kaņepone.
Domes nolīgto līdzšinējo juristu profesionalitāte Jelgavas novadam izmaksā gandrīz 8000 eiro mēnesī, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā laikā, kad novads tos pašus divus juristus algoja kā savus darbiniekus. Patiesībai neatbilst arī domes uzsvērtais, ka nu iztiek bez citu juristu algošanas. Sūdzības izskatīšanā Iepirkumu uzraudzības birojā domi pārstāvēja kāds Juris Krasovskis no Jāņa Kārkliņa advokātu biroja. Šo firmu dome nolīgusi par 120 eiro stundā. Kopējais rēķins vēl nav zināms.
Šaubas par jauno konkursu domes un komiteju sēdēs pauž opozīcijas deputāts Kārlis Rimša (Latvijas Reģionu apvienība). "Konkursa noteikumi ir tādi, ka ir rakstīti konkrētam [dalībniekam]. Tur tikai vēl pietrūka pierakstīt vārdu un uzvārdu [tiem], kuri drīkst piedalīties. (..) Līgums, kas tiek piedāvāts juridiskā pakalopojuma sniedzējam, ir ļoti neizdevīgs mums kā pakalpojuma ņēmējam. Tas nav normāli, ja tas ir sastādīts tikai kā izdevīgs izpildītājam. Es ne vienam vien juristam esmu rādījis šādu līgumu un viņi ir sajūsmā, jo tas ir jurista sapnis - tur ir ļoti daudz tiesību un ļoti maz atbildības," sacīja Rimša.
Tāpēc Rimša kolēģus deputātus rosinājis vispirms domē izvērtēt, vai juristi maz pērkami ārpakalpojumā, vai varbūt algojami kā štata darbinieki. Taču priekšlikums ticis noraidīts.
Tā vietā divus gadus pēc sākotnēji plānotā laika novada auditoram uzdots izvērtēt, kā strādājuši pašreiz nolīgtie juristi. Viņus par personiski algotiem publiski saucis arī novada galva Ziedonis Caune savās privātajās nepatikšanās. Oficiālus maksājumus firmai Caune savā amatpersonas deklarācijā gan nav norādījis.
Par juristu konkursu debates sagaidāmas arī domes sēdē trešdien.
