Staļģenes vidusskolas paspārnē atrodas viena no novada lielākajām pirmsskolas izglītības iestādēm ar gandrīz 100 bērniem, kuru rīcībā pašreiz ir tikai 1990. gados veidots rotaļu laukums.
Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis norādīja: “Pavasarī jau bija aizgājis tik tālu, ka šeit praktiski jau bija bīstami rotaļāties. Tad audzinātājas paprasīja, un mēs uzlikām divas smilšu kastes, un viņi [bērni] tur zālītē rotaļājās.”
Tagad pašvaldība Staļģenes vidusskolas teritorijas labiekārtošanu noteikusi kā prioritāro investīciju projektu un pretendē uz maksimālo aizņēmuma summu no Valsts kases – 400 000 eiro.
“400 000 ir maksimālā summa, ko šādiem darbiem var dabūt no Valsts kases, taču tas, iespējams, nav ne tuvu tām summām, kādas tiks izmantotas. (..) Mēs ceram, ka būs mazākas [izmaksas], jo šis projekts tika taisīts pirms diviem gadiem, un tur summas bija ap 300 000,” skaidroja Jelgavas novada būvinženieris Juris Brūveris.
Par šiem līdzekļiem paredzēts pārbūvēt piebraucamo ceļu atkritumu izvedējiem, uzsliet žogu, kā arī iekārtot mūsdienīgu un videi draudzīgu rotaļu laukumu ar piecām zonām. Tajās paredzēta gan baskāju taka, gan kukaiņu māja, gan vieta teātrim, āra kafejnīca un daudzas citas iespējas izzinošajām rotaļām.
Staļģenes vidusskolas direktors ir domes deputāts, bet tas noteikti neesot bijis iemesls, kāpēc prioritāte noteikta šim projektam.
“Lai kvalificētos, mums bija jābūt gataviem būvprojektiem. Un šādi būvprojekti mums bija divi – Eleja un Staļģene, bet Staļģenes vidusskola ir lielākā un tajā mācās arī cilvēki no kaimiņu pašvaldības, tas ir no Ozolniekiem pārsvarā,” atzina Brūveris.
Tagadējais Ozolnieku novads jau jūlijā kļūs par daļu no Jelgavas novada, un aizņēmums būs jāatmaksā visiem kopā. Likums paredz, ka šādi projekti jau šobrīd ir jāsaskaņo ar visām jaunā novada pašvaldībām. Pašlaik šāda saskaņojuma vēl neesot, bet kaimiņu novada vadība uzskata, ka tā vairāk esot formalitāte.
Ozolnieku novada priekšsēdētājs Andris Ozoliņš sacīja: “Ja deputāti ir lēmuši, tad otrai pašvaldībai būt nekorekti to noraidīt, it sevišķi, ja mēs runājam par bērniem.”
Šobrīd tiek gatavots projekta pieteikums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
“Būtu svarīgi arī vērtēt, ka šis objekts būs svarīgs arī pēc ATR [administratīvi teritoriālā reformas]. Piemēram, infrastruktūras gadījumā izvērtēt, kā šis objekts iekļausies jaunveidotās pašvaldības kopējā pakalpojumu tīklā,” atzīmēja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
Vai izmaksas šādam projektam tomēr nav pārāk lielas un vai pašvaldības saistības pieļauj aizņēmumu, vērtēs Finanšu ministrija, kas gan skaidroja, ka pirms iesnieguma saņemšanas kaut ko komentēt būšot nekorekti.
