Jelgavas novads no Caunes drauga tomēr grib pirkt kultūras namu

Jelgavas novads tomēr pirks Lielvircavas kultūras namu, kura tirgus vērtība ir divreiz zemāka par darījuma summu. Novads gan grib šim mērķim aizņemties no Valsts kases, kura, visticamāk, naudu tam nedos.

Jelgavas novada dome gadu pēc sākotnējā lēmuma tomēr nav atmetusi ieceri no vietējā zemnieka pirkt kultūras namu, kura cena ir desmit reižu augstāka par kadastrālo vērtību un divreiz lielāka par tirgus vērtējumu - teju 570 tūkstoši eiro. Tā kā pašvaldības budžetā pirkumam naudas nav, novads domā ņemt kredītu Valsts kasē. Bet pēc valsts iestāžu teiktā jau tagad secināms - arī šoreiz Jelgavas novadam acīmredzami izšķērdīgais darījums diez vai izdosies.  

Lielvircavas kultūras nams ir vēl padomju laikā celta divstāvu ēka, kas atrodas Jelgavas novadā ietilpstošajā Platones pagastā. Privatizācijas laikā par ēkas saimnieku kļuvis pagasta lielākais uzņēmums «Lielvircavas agro». Tā īpašnieks ir Uldis Antipins, ko ar Jelgavas novada šefu Ziedoni Cauni no Zaļo un Zemnieku savienības vieno īpaša draudzība - Caune, kā pats reiz publiski atzina tā sauktajā stirnu malumedību lietā, apmedī Antipina laukus.

Tagad kultūras nama ēkā ir pagasta bibliotēka un dejo vietējie pašdarbnieki. Novads par telpu nomu dāsni maksā tik, cik Antipins prasa - 2700 eiro mēnesī.

Pirms gada Jelgavas novada dome lēma piekrist Antipina piedāvājumam Lielvircavas kultūras namu no viņa nopirkt. Par to uzņēmējs prasīja 400 tūkstošus latu jeb 569 tūkstošus eiro. Īpašuma kadastrālā vērtība ir gandrīz desmit reižu mazāka. Savukārt tirgus vērtību, kā to paģēr normatīvi, Jelgavas novads nemaz nebija noteicis. Acīmredzamu izšķērdības mēģinājumu uzreiz saskatīja Valsts kontrole, norādot uz likumu, kas aizliedz ko pirkt par acīmredzami paaugstinātu cenu.

Tagad tirgus vērtība noteikta - kompānija «Arco Real Estate» kultūras namu ar vecajām dzirnavām blakus novērtējusi par 256 tūkstošiem eiro. Tāpēc nākamajā sēdē trešdien Jelgavas novada dome atkal lems par kultūras nama pirkšanu.

Novada mērs «zaļzemnieks» Caune par plānoto darījumu nav īpaši runīgs. Viņš Latvijas Radio vien pauda - kamēr nav deputāti lēmuši, „neko nevaru komentēt”, solot darījumu komentēt  pēc domes lēmuma.

Domes lēmums, kas tiks pieņemts tikai nākamnedēļ, faktiski ir jau paredzams, jo apvienotajā komiteju sēdē šonedēļ pirkšanai zaļo gaismu deva 14 no 17 domniekiem. Taču, tā kā novada kasē zemnieka Antipina prasītās summas nav, dome iecerējusi pirkt tikai trešo daļu no īpašuma. Pārējo piepirkšot nākamajos divos gados.

Šajā gadā pirkumam vajadzīgos 200 tūkstošus eiro novads grasās aizņemties Valsts kasē, bet 7,5 tūkstošus piemaksāšot no sava maka.

Taču Jelgavas novadam ceļš uz Valsts kasi nebūs viegls. Sākumā domes ieceres vērtēs Finanšu ministrijas padome, kas kontrolē pašvaldību galvojumus un aizņēmumus un izlemj, vai naudu dot. Padomes locekle un Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa skaidroja - ja pašvaldība vēlas iegādāties īpašumu, jābūt neatkarīgā eksperta novērtējumam, un Valsts kase nekādā gadījumā nevar sniegt aizdevumu pirkuma summai, kas pārsniedz novērtēto tirgus vērtību

Arī Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis, atgādinot izšķērdēšanas novēršanas likumu, vēlreiz akcentē šaubas par šo Jelgavas novada ieceri.

Secinājums varētu būt vienkāršs - ja vērtētājs devis konkrētu vērtējumu, bet pašvaldība mēģina īpašumu iegādāties par divreiz lielāku cenu, to varētu vērtēt kā noziedzīgu nodarījumu, jo tā būtu pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana, pauda Ērglis.  

Pret Jelgavas novada iecerēm līdz šim tā arī nav iebildusi pašvaldību darbu uzraugošā ministrija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Abās instancēs nosaka - kad nopirks, tad vērtēsim. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti