Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 4,9 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā. Joprojām gan turpinās iedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām. Latvijas lauku kopienas parlamenta dalībnieki gan ir pārliecināti, ka situācija vēl nav bezcerīga.
"Cilvēki uz šo brīdi mums vēl ir, un, ja mēs saglabājam tos pašus un nodrošinām viņiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, un arī palīdzam attīstīt darba vietas, tad arī nāks cilvēki atpakaļ uz laukiem, jo, kur ir tukšums, tur rodās vēl lielāks tukšums. Mums vienkārši valdībai ir jādomā, kā laukos noturēt tos cilvēkus, kuri tur jau ir, uzlabot viņu dzīves apstākļus, un tad tie lauki piepildīsies," uzskata Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Lauku kopienu parlamentā, kas šoreiz notiek Jelgavas novada Zaļeniekos, pulcējušies ap 200 viedokļu līderi no septiņdesmit novadiem, un teju katram ir arī kāds pozitīvs piemērs lauku attīstībai.
"Pēdējā laikā atgriežas jaunas ģimenes. Tādas, kuriem jau ir ap trīsdesmit un virs, kuri jau ir ieguvuši izglītību, kuri ir sapratuši, ka paši grib veidot uzņēmumus," stāstīja biedrības ''Sateka'' valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne.
Jaunieši, kuri pilsētas dzīvi nomaina pret laukiem, gan vairs īsti nevēlas nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību. Arī Mārcis, pārceļoties uz Ēgļiem, ar radošu pieeju pieķēries tūrisma jomai. "Ceļš bija diezgan grūts padsmit gadu garumā, bet nu tie augļi beidzot sāk nākt atpakaļ. Es esmu priecīgs par savu izvēli. Man pašam ļoti pietrūka gudru, spējīgu cilvēku blakus, kas pasaka - jā, tu vari, es tev palīdzēšu, iesim, izdarīsim, un man liekas, ka vēl joprojām tas pietrūkst," tā Mārcis Feldbergs, SIA ''K Laboratorija'' valdes priekšsēdētājs.
Parlamenta dalībnieki atzīst jauniešu ierobežotās iespējas laukos iegādāties 21. gadsimtam atbilstošus mājokļus. Būtiskākie akcenti lauku attīstībai pēc divu dienu diskusijām tiks apkopoti deklarācijā, kas tiks iesniegta ministrijām un Saeimai.
"Deklarācijā būs vairāki pieturas punkti, bet tie būtiskākie ir par darba vietu izveidi. Kādā veidā nepieciešams papildu atbalsts jaunu darba vietu izveidei un uzņēmējdarbības uzsākšanai lauku telpā. Otrkārt, tā ir kvalitatīvu mājokļu pieejamība visā Latvijas teritorijā, sekmējot un veidojot jaunus atbalsta instrumentus nevis tikai urbānajās teritorijās, bet arī lauku telpā," norādīja biedrības ''Latvijas lauku forums'' izpilddirektore Anita Seļicka.
Lauku kopienu parlaments pirmoreiz sanāca kopā 2013. gadā Latgalē, un par savu šā brīža panākumu uzskata to, ka nacionālajā attīstības plānā reģionālā attīstība ielikta kā horizontālā prioritāte.
