Sīlis palīdz bijušajiem ieslodzītajiem, centrs atrodas vien pāris kilometru attālumā no Jelgavas, bet nokļūšana tajā, īpaši pavasaros un rudeņos, ir īsts piedzīvojums. Jau aiz pilsētas robežas ceļš ir vienās bedrēs, bet tas nav salīdzināms ar nepilnu kilometru garo piebraucamo ceļu. “Man ir apnicis mazgāt mašīnu,” atzīst Sīlis, piezīmējot, ka spēkrata ritošo daļu remontē ik pēc diviem mēnešiem.
Ceļa lietotāju neesot daudz. To izmanto tikai divu māju iemītnieki, tomēr visiem jātiek uz darbu pilsētā. “Lediņos” tiek sagatavota arī produkcija sociālajam uzņēmumam, kas regulāri jānogādā uz Rīgu. Vienam no centra iemītniekiem joprojām ir elektroniskā uzraudzība, kas prasa vienmēr būt precīzam, bet sliktais ceļa stāvoklis to ne vienmēr ļauj izpildīt. “Pagājušajā gadā vasarā pirmoreiz bija pašvaldības greideris. Pirmoreiz pa trīs gadiem atbrauca līdz mūsu mājām. Kaimiņš izmanto traktoru, ar kuru velk tādu betona stabu. Tā mums notiek tā ikmēneša greiderēšana,” komentē Sīlis.
Pašvaldībā skaidro, ka tās īpašumā ir 915 kilometri ceļu, no kuriem ap 250 kilometriem ir tā saucamie bezseguma ceļi. Lai situāciju uzlabotu, būtu nepieciešams desmit reižu vairāk naudas, nekā pašreiz plānotie 814 000 eiro, tomēr ikdienas uzturēšana notiekot atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. “Ceļš ir D kategorijas. Tas nozīmē, ka ceļš mums ir jāgreiderē reizi sezonā. Šobrīd ceļš ir tādā stāvoklī, jo zeme apakšā ir sasalusi, bet virsūdenim, tam izkusušajam sniega ūdenim, nav ūdens novadīšanas, un tā arī ir tā problēma,” skaidro Jelgavas novada ceļu būvinženieris Edgars Jumītis.
Lai likvidētu iesēdumus, būtu nepieciešams kapitālais remonts, bet novada attīstības plānā prioritāte dota ceļiem ar intensīvāku kustību. Zināmā mērā pie tā vainojams arī komunikācijas trūkums. Sīlis stāsta, ka kopā ar kaimiņiem vairākkārt sūdzējušies pagasta pārvaldē, savukārt novada domē neviena sūdzība neesot saņemta. Pašvaldībā gan sola, ka vēlāk, kad ceļš būs apžuvis, mēģināšot kaut nedaudz situāciju uzlabot.
