Jelgavas apvienošanu ar apkārtējiem novadiem paredzēja sākotnējais novadu reformas modelis. 2019. gadā notika arī modelēšanas sapulce pilsētas un novada speciālistiem. “Toreiz mēs aizpildījām tabulu analīzei, un visi faktiski nākotnē nesaskatīja nekādus ieguvumus,” norādīja modelēšanas sapulces organizators, uzņēmējs Modris Jansons.
Jautājums par Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada apvienošanu atkal kļuvis aktuāls saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, par neatbilstošu pamatlikumam atzīstot Ozolnieku un Jelgavas novada apvienošanu. Tāpēc Saeimā atkal vērtēs ideju piecas valstspilsētas apvienot ar blakus esošajiem novadiem.
Tomēr Jelgavas pusē nekas nav mainījies abu pašvaldību uzskatos, jo neskaidrību par iespējamo kopdzīvi joprojām ir ļoti daudz.
Valstspilsētās ir ne vien lielāka zemes kadastrālā vērtība, bet arī plašāks pakalpojumu klāsts. Turklāt nosacījumi pilsētai un laukiem dažās jomās atšķiras.
“Pirmais – kadastrālā vērtība mainīsies. Ja grib vienādus pakalpojumus, tad dodiet atbildi, vai pilsētā samazinās. Ja jā, mēs ar abām rokām plaukšķināsim. Vai laukos pieliks,” pauda Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (Nacionālā apvienība).
Tāpat viņš norādīja uz atšķirīgu pieeju sabiedriskā transporta organizēšanā: “Novads neapmaksā sabiedriskā transporta pasūtījumu un nesedz starpību. To dara valsts. Bet pilsētā to apmaksā no pilsētas budžeta. Tagad kas notiks, ja apvienojas?”
Ieguvums abām pusēm no apvienošanas būtu pārnovadu maksājumu samazināšanās par skolēniem. Teorētiski pilsēta varētu likvidēt vai vismaz samazināt rindu uz bērnudārzu, tomēr praksē, visticamāk, vecāki no pilsētas negribēs vest bērnu uz dārziņu padsmit kilometrus.
Savukārt novada vadību vairāk uztrauc tas, ka novada pārstāvniecība kopīgā domē varētu būt mazāka, jo iedzīvotāju skaits pilsētā ir gandrīz uz pusi lielāks nekā novadā.
“Pēc būtības infrastruktūra jāattīsta visās vietās. Es domāju, ka tikai un vienīgi sabalansēta līdzekļu pārdale būs labklājība mūsu iedzīvotājiem,” norādīja Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.
Novadu reformas sākotnējais virzītājs Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”) gan uzskata, ka tieši apvienošanās ļaus pašvaldībām attīstīties: “Pašlaik jau pašvaldības knapi spēj realizēt tādus projektus, kas tikai nodrošina esošo funkciju izpildi. Funkciju attīstībai un jaunu nozīmīgu pakalpojumu ieviešanai vai būtisku uzņēmējdarbības vides uzlabošanu pašvaldības veic tikai tad, ja ir pieejami ārēji resursi. ES fondu resursi.”
Uzņēmēji piekrīt, ka vieglāk būtu attīstīt ražošanu piepilsētā, kur līdz šim saskaņojumi nepieciešami no divām pašvaldībām. Vienlaikus viņi nebūt nav pārliecināti par investoru ienākšanu laukos.
“Lielās pašvaldības varētu būt ieinteresētākas atbalstīt uzņēmumus un mūs investīciju piesaistē. Līdz ar to kopumā tam vajadzētu būt labam grūdienam, bet, ka tagad vienas nakts laikā diametrāli pretēji mainīsies šī dinamika, tā arī nebūs,” sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Reinis Āzis.
Ja lēmums par valstspilsētu apvienošanu ar apkaimes novadiem tiks pieņemts, tas attieksies ne tikai uz Jelgavu, bet arī uz Liepāju, Ventspili, Rēzekni un Daugavpili un stāsies spēkā ne agrāk kā 2025. gadā.
KONTEKSTS:
Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.
Pēdējās administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu sāka jaunās pašvaldības.
