Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad dzīvokļus varēja privatizēt par sertifikātiem, vairāk nekā tūkstoš Jelgavas novada ģimenes lēma, ka pietiks ar īrnieka statusu. Īpaši daudz neprivatizēto dzīvokļu ir kādreizējā rūpniecības pilsētiņā Kalnciemā.
„Nebija, par ko dzīvot, un viņi pārdeva savus sertifikātus, bet pēc tam, kad varēja privatizēt dzīvokļus, nebija vairs, par ko…” saka Aleksandrs Šipūļins, Kalnciema iedzīvotājs.
Tā kā pašvaldības uzdevums nav nodarboties ar dzīvokļu īri personām, kas neatbilst likumā noteiktajam statusam, nolemts mudināt īrniekus iegādāties dzīvokļus savā īpašumā. Tie, kuri piekritīs savu dzīvojamo platību atpirkt no pašvaldības, to varēs izdarīt, piecu gadu laikā maksājot atlikto maksājumu. Turklāt dzīvokļu vērtība esot tikai apmēram 2000 eiro.
„Novērtējums sastāv no divām daļām - faktiskās vērtības un otra daļa ir īrnieka veiktie ieguldījumi attiecīgajā laika periodā, un šie ieguldījumi ir tie, par kuru tiek samazināts faktiskais dzīvokļa novērtējums,” skaidro jurists Dzintars Lagzdiņš.
Kopš pagājušā gada rudens, kad stājās spēkā šāds lēmums, vēlmi iegūt dzīvokļus savā īpašumā izteikuši apmēram 80 īrnieku, bet vairums joprojām nav gatavi kļūt par īpašniekiem.
„Priekš sevis nedomāju, vienīgi dēlam varbūt.. a ko es darīšu, ja no pensijas nevarēšu samaksāt? Dzīs ārā no dzīvokļa?” saka Kalnciema iedzīvotājs Alberts. Citi saka – māja sliktā stāvoklī, pensionāri arī nevēlas privatizēt dzīvokļus.
Jāpiebilst, ka piespiest obligāti kļūt par dzīvokļa īpašnieku nevienu nevar, bet īres cena pakāpeniski tiks paaugstināta, līdz 2017. gadā sasniegs 1,30 eiro par kvadrātmetru.
