Projekta plānošana ilgusi divus gadus, un sākotnēji bijusi vienošanās par zemākām izmaksām. "Sadales tīkls" skaidro, ka mainījušies tarifi un metodika, tāpēc saimniekiem jāmaksā dārgāk. Patērētāju aizstāvji tikmēr norāda, mazdārziņu iedzīvotāji nonākuši ķīlnieku situācijā un nav saprotama prakse, kurā uzņēmums nav pietiekami skaidrojis iedzīvotājiem iespējamo izmaksu pieaugumu.
Iedzīvotāji nemierā ar rēķiniem
Jelgavas novada dārzkopības sabiedrībā "Mežvidi" ierasto klusumu meža ieskautajos mazdārziņos jau nedēļu nomainījuši būvdarbu trokšņi. Pēc divu gadu ilgas elektroapgādes projekta plānošanas un saskaņošanas kooperatīvā ierīko elektrību. Lai gan pakalpojums ir ļoti nepieciešams un ilgi gaidīts, vairāki desmiti dārziņu īpašnieku pauž neapmierinātību ar saņemtajiem pakalpojuma apmaksas rēķiniem.
"Man atsūtīja rēķinu par 745 eiro. Protams, ka dārgi. Lūgšu bērniem palīdzību. Ko citu darīt? Maksāsim kaut pa daļām," sprieda mazdārziņa īpašniece Feliciāna, kas dārzkopības sabiedrībā dzīvojot vasarās. Kundzei esot nepilnus 300 eiro liela pensija un ar šādu summu viņa mav rēķinājusies.
Kā stāsta vairāki zemes īpašnieki, sākotnēji "Sadales tīkls" piedāvājis ierīkot elektrību par vienu cenu, neatkarīgi no izvēlēto elektrības fāžu skaita un ampēriem, tāpēc liela daļa izvēlējusies maksimālo jaudu.
Būvdarbiem jau sākoties, iedzīvotājiem jāšķiras no nepilniem astoņiem simtiem un citiem – pat deviņiem simtiem eiro.
"Sataisīju kļūdu, ka es trīs fāzes pieteicu. Tas maksā vairāk nekā 1000. Var atteikties no trīs fāzēm, bet cena nemainās. Tā, kā projektā ir, viss," atzina Vadims, norādot, ka nekādas izmaiņas vairs nevarēja veikt.
Skaidro ar jaunām izmaksām
"Sadales tīkla" filiālē Jelgavā, kur vērsušies arī kooperatīva iedzīvotāji, skaidroja, ka, izstrādājot projektu, iedzīvotājiem piedāvātas zemākas izmaksas, bet pašlaik esot radušās jaunas izmaksas un tur neko nevarot līdzēt.
"Projekts jau ilgst kādus divus trīs gadus. Ir iesniegts projekts, pēc kura darbinieks pēc esošās, kā saka, metodikas un esošās kārtības rēķina to pieslēguma maksu, kāda ir uz šo brīdi, kad rēķina, ja?
Tas, kas bija pirms gada, diviem, tas jau vairs nestrādā. Tas bija tanī brīdī.
Es tagad negribu kaut ko komentēt ar ieslēgtu mikrofonu, bet diemžēl tā tas ir," teica "Sadales tīkla" Jelgavas filiāles Tīkla attīstības nodaļas vadītājs Raimonds Zariņš.
Pēc šīs sarunas pienāca uzaicinājums doties uz "Sadales tīkla" galveno ēku Rīgā. Tur informāciju par radušos problēmu sniedza uzņēmuma runas vīrs Imants Krūmiņš. Darbiniekiem Jelgavā neesot pilnvaru runāt ar medijiem, tāpēc jāuzklausa oficiālā versija. Uzņēmuma klientu vadības direktors apstiprina, ka sūdzības par situāciju saņemot ne vien jelgavnieki, bet arī vadība. Tiesa, versijas par notikušo Jelgavai un Rīgai nedaudz atšķiras.
"Katrs izvēlas pēc savām vajadzībām, piesaka, ko viņš vēlas. Tad, kad šo visu apkopo, tad arī tiek veidots projekts, un tādā veidā arī iegūst, cik lielas ir projekta kopējās izmaksas. Nevar teikt, ka viņi nezinātu, cik viņiem tās izmaksas bija jau pašā sākumā," teica Krūmiņš.
PTAC: Situācija - neapskaužama
Arī iespējamais kompromiss nepriecē, jaudu samazināt varot, bet tas nemazinās elektrības ierīkošanas izmaksas. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane stāsta, ka jebkura uzņēmuma pienākums ir izskaidrot patērētājiem iespējamos riskus, tostarp saistītus ar izmaksām.
"Tā situācija, protams, no patērētāju viedokļa ir neapskaužama. Tiešām viņi ir ķīlnieku lomā.
Es teiktu, ka šeit kaut kādā ķēdes posmā ir izpalikusi cilvēku informēšana vai viņu sapratne par to, ka tiešām tā galējā cena, par ko šie cilvēki ir bijuši informēti vai par ko ir bijusi vienošanās, tomēr nav tā īsti galējā un ka tā var mainīties," norādīja Gertmane.
Dārzkopības sabiedrības pārvaldniece Ira Gaigala cīnīties par kooperatīva interesēm negrasās. Viņasprāt, iedzīvotājiem ir jāpieņem, ka cenas ir adekvātas un pakalpojums neesot bez maksas.
