Vircavas pagasta lauksaimnieks Āris Strautnieks jau otro gadu nevar ar tehniku uzbraukt uz nomātajiem 80 hektāriem, jo zemes īpašnieks Andris Kuzmins, kurš tikai pirms pāris gadiem kārtējo reizi savus īpašumus viņam iznomāja uz desmit gadu periodu, pēkšņi savas domas mainījis un prasa, lai Strautnieks pārtrauc zemes lietošanu. Tomēr vienošanās likumā noteiktajā kārtībā abu vidū nav panākta, tāpēc zemes īpašnieks nolēmis nomnieku no laukiem padzīt ar šaubīgākām metodēm. Viņam talkā nākusi Jelgavas novada pašvaldības policija un Jelgavas domes šefa „zaļzemnieka” Ziedoņa Caunes draugs, lielzemnieks Uldis Antipins.
Strautnieks stāsta, ka Vircavas pagastā jau kopš 1990. gadu sākuma no Kuzmina un viņa mātes Ernas nomā ap 80 hektāriem zemes. Par hektāra nomu gadā viņš maksā 71 eiro. Taču jau pagājušā gada septembra vidū viņš konstatēja, ka uz viņa sastrādātajiem un samēslotajiem laukiem ziemājus sēj sveša tehnika – no Antipinam piederošās SIA «Lielvircava agro».
Laukus jau tolaik stingri apsargāja Jelgavas novada pašvaldības policija, kas Strautniekam neļāva svešiniekus aizraidīt, liedzot uzkāpt uz lauka. Zemes saimnieks ir rīdzinieks, un Strautnieks domā, ka atņemt laukus viņš nolēmis pēc tam, kad saņēmis labāku nomas vai pirkšanas piedāvājumu no vietējā lielzemnieka.
„Viss sākās ar to, ka Andra Kuzmina mammai, kurai ir 90 gadu, sāka veselība klibot un viņa nebija vairs noteicēja (..) Dēls, Andris Kuzmins, sāka mani provocēt,” saka Strautnieks.
Mēnesi pēc septembra konflikta Strautnieks daļā lauku sadīgušajiem kviešiem pa virsu iesējis savus. Taču šopavasar strīdi turpinājušies. Antipins, kas savam draugam Jelgavas novada šefam Caunem ļauj arī apmedīt savus laukus, zemē iesējis vasarājus. Ikreiz, kad uz lauka gribējis braukt Strautnieks, klāt bijusi vietējā policija, kas to liegusi. Zemes saimnieks Kuzmins ir pārliecināts, ka nomnieks nu jau uzskatāms par bijušo, bet vienpusējā līguma laušanā pārkāpumu neredz.
„Civillikumā ir norma – ja nomā nodotā zeme ir nepieciešama pašam, tad viņš bez kādiem brīdinājumiem, bez jebkādas trešās puses iejaukšanās to zemi paņem sev,” saka Kuzmins. „(..) Es vienkārši pērku „Lielvircava Agro” pakalpojumus. „Lielvircava Agro” ir vienkārši darbaspēks uz manas zemes,” viņš piebilst.
Taču Civillikumā minētas vēl divas būtiskas lietas. Visos gadījumos, kad vienai pusei ir tiesības atkāpties no līguma, nekādā ziņā iznomātājs nedrīkst nomnieku patriekt patvarīgi. Iznomātājs nedrīkst nomnieku arī traucēt un viņa pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Taču tā vietā zemnieks Strautnieks šopavasar jau divas reizes stājies Jelgavas novada Administratīvās komisijas priekšā. Tā par uzbraukšanu uz paša nomātajiem laukiem viņam divos piegājienos piemērojusi 150 eiro sodu. Strautnieks domā gan pārsūdzēt abus naudas sodus, gan vērsties pēc juridiskas palīdzības pret zemes saimnieka un policijas patvaļību.
Jelgavas novada domes opozīcijas deputāts Kārlis Rimša (Reformu partija) uzskata, ka novads, iejaucoties divu personu strīdā, zaudējumos var iedzīvoties pats. „(..) Policija veica tādu darbību, kas pilnīgi… pašvaldības policija pakļaujas Ziedonim Caunem (..) Manuprāt, tas ir Krimas variants. Neskatoties ne uz kādiem līgumiem – tāpat kā Ukrainā (..),” saka Rimša.
Jelgavas novada šefs, „zaļzemnieks” Caune komentēt šo strīdu atsakās, aizbildinoties, ka par zemes kariem savā dzimtajā pagastā, kur zemnieku saimniecība arī pašam, neko nezinot. Deputāts Rimša domes sēdē nākamnedēļ aicinās strīdniekiem izskaidrot konflikta risināšanas iespējas likuma ceļā, kā arī rosinās, lai pašvaldības policija pārtrauc, iespējams, prettiesiskās darbības.
Tajā pašā sēdē dome arī lems, vai par pašvaldības budžeta naudu no Caunes drauga Antipina par 570 000 eiro pirkt Lielvircavas kultūras namu, kura vērtība ir desmit reizes zemāka.
