Praksi atteikties no diviem štata juristiem Jelgavas novads ieviesa pirms pieciem gadiem. Toreiz pašvaldība uzsvēra, ka ar ārpakalpojumā nolīgtu juristu firmu ietaupīs budžeta līdzekļus. Taču realitātē iepirkumā, kas nebija izsludināts publiski, uzvarēja neilgi pirms tam dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Firma bija vienīgā pretendente ar gandrīz 400 tūkstošu eiro piedāvājumu. Līdz tam pašvaldība algoja tos pašus juristus – Aldi Jēgeru un Dzintaru Lagzdiņu. Mēnesī viņu algām tērēja ap 2300 eiro. Taču kopš konkursa noslēguma novads viņiem nu jau kā komersantiem ik mēnesi pārskaita jau teju 8000 eiro.
Tagad piecgades līgums izbeidzas. Tāpēc novads izsludinājis jaunu iepirkumu. Tajā noteikta prasība, ka 80% no pretendenta darbiniekiem jābūt piecu gadu pieredzei pašvaldībās. Tādu prasību var izpildīt tikai pašreizējā juristu firma, uzskata Jelgavas novada opozīcijas deputāts Kārlis Rimša («Reģionu alianse»).
„Manas šaubas ir tādas, ka, izlasot to piedāvājumu, manuprāt, tas praktiski sagatavots konkrētiem cilvēkiem. Jo pats veids, ka iepirkums nav izsludināts Iepirkuma uzraudzības biroja mājaslapā… pēc likuma tā drīkst darīt, bet, ja mēs gribam labāku un izdevīgāku iepirkumu, tad vajadzēja pēc iespējas plašāku izsludināt. Manuprāt, līgums ir sastādīts ļoti vienpusēji un vienpusēji izpildītājam,” saka deputāts.
Jelgavas novada dome no jebkādiem komentāriem līdz iepirkuma noslēgumam atsakās.
Tikmēr iepirkuma nosacījumus kā radītus konkrētam un jau zināmam pretendentam vērtē arī Latvijas Juristu biedrība, taču runāt par to ierakstā negrib.
Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile nešaubās: „Prasības izskatās tāda, ka maz ir tādu juridisko firmu, kas var nodrošināt, ka 80% no firmas personāla strādā ar pašvaldībām.”
Gaile skaidro, ka juridisko pakalpojumu pirkšanai Eiropas Savienība neizvirza tik stingras prasības, taču Jelgavas novada gadījums liecina par pārprastu visatļautību: „Tas nenozīmē, ka prasības var izvirzīt jebkādas, kam nav nekāda sakara ar konkrēto līgumu. Šajā konkrētajā gadījumā izvirzītas prasības pret visa personāla pieredzi attiecībā uz darbībām pašvaldībā. Viss personāls strādās šajā līgumā? Prasības izvirza pret personālu, kas strādās ar pašvaldību, nevis firmu kā tādu. Otrkārt, kāpēc piecu gadu periods? Tas ir nesamērīgs un ļoti garš, ja ņem vērā, ka pakalpojumu gadījumā šis periods ir trīs gadi. Nākamais – kas ir šie juridiskie pakalpojumi, kāpēc vajag pieredzi pašvaldībās?”
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja pieļauj, ka šāds novada iepirkums varētu liecināt par konkrētas firmas izvēli.
Saskaņā ar «Lursoft» datiem Jelgavas novada pasūtījumi veido lauvastiesu no firmas «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Domes labvēlība divu juristu firmai gadā ļauj tikt pie teju 30 tūkstošu eiro peļņas.
Savukārt pretī Jelgavas novads saņem to, ka juristi izpalīdz domes šefam "zaļzemniekam" Ziedonim Caunem arī privātās nepatikšanās
Piemēram, tā sauktajā stirnu malumedību lietā vai reizēs, kad Caune pēc incidentiem ar novada iedzīvotājiem vēlā vakarā manīts Jelgavas policijas iecirknī.
Iepirkumu uzraudzības birojs norāda – kaut arī Jelgavas novada iepirkums acīmredzami raisa virkni šaubu, birojam nav tiesību konkursa gaitā iejaukties. Jebkura persona iepirkumu var apstrīdēt vēl tikai pirmdien, savukārt pēc tā plānotās atvēršanas no trešdienas strīdēties par negodīgajiem noteikumiem varēs tikai iepirkuma pretendenti.
Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, piektdien, 20. martā, sūdzību par Jelgavas novada iepirkumu iesniedzis zvērinātu advokātu birojs «VARUL». Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.
