Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Slēpošanas trasēs samazinās apmeklētāju skaitu

Dienas ziņas

Maskavā vardarbīgi aizturēti simtiem cilvēku

Pašvaldība grib nojaukt senāko muižas koka ēku

Jelgavas novadā grib nojaukt seno Bērvircavas muižas koka ēku

Bērvircavas muižas kungu ēka Jelgavas novada Sesavas pagastā, iespējams, ir Baltijā senākā muižas koka ēka. Tā esot vienīgā zināmā celtne, kam ir krusta pakšu savienojums. Senā ēka ir pārdzīvojusi četrus gadsimtus, bet jau daudzus gadus ir avārijas stāvoklī un bez likumīga īpašnieka. Jelgavas novada pašvaldība plāno namu nojaukt, taču pret to kategoriski iebilst Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Bērvircavas  muižas kungu ēka  Jelgavas novada Sesavas pagastā būvēta 17. gadsimtā. 19. gadsimtā, kad muižu iegādājās fon Bēru dzimta, tā ieguva Bērvircavas vārdu, bet kungu ēkai tika pārbūvēts otrais stāvs.

“Tad, kad bija kolhozs “Avangards”, pirmajā stāvā bija ēdnīca, bet otrajā stāvā dzīvokļi,” stāstīja Sesavas pagasta pārvaldes vadītājs Staņislavs Matuss.

Par ēkas bojāejas sākumu varot uzskatīt deviņdesmitos gadus, kad vienā no dzīvokļiem izcēlies ugunsgrēks un rietumu gals palicis bez jumta. Pēc neatkarības atgūšanas  atradies likumīgais īpašnieks, kurš izvēlējies saņemt no valsts kompensāciju.

Tad arī pašvaldība sākusi meklēt iespēju ēku nojaukt.

To apturēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, tāpēc ka šai mājai ir vēsturiska nozīme, bet nav noskaidrota piederība, savukārt zeme ir valsts rezerves zemes fonds, stāstīja Matuss.       

2002. gadā ēkai tika veikta arhitektoniskā izpēte. Celtniecības arheologs Juris Zviedrāns, kurš piedalījās izpētē, stāstīja, ka nojaukt nav ļauts, jo ēkā atrastas apgleznotas sijas, bet ir vēl kas īpašs.

“Unikālākais ir tas, ka tā ir vienīgā zināmā celtne, kurā ir krusta pakšu savienojums. Tas līdzīgi kā tautas celtniecībā, bet nevis no apaļkokiem, bet jau no abpusēji tēstiem baļķiem,” skaidroja Zviedrāns.

Izņemt ēku no kultūras pieminekļu saraksta un rast iespēju to nojaukt pašvaldība vēlējusies jau vairākkārt. Pēdējā vēstule nosūtīta 2020. gada rudenī.

“Šobrīd kopā ar pašvaldību stingrāk šo jautājumu risinām. Bērvircavas ēka ir ielikta 3D uzmērīšanas metodes sarakstā. Būs papildu apsekojumi ar ekspertiem, un tad jau varēs pieņemt lēmumu par risinājumu, kas nepieciešams, lai šo pieminekli glābtu,” stāstīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes galvenā valsts inspektore Elvīra Mantrova.

“Bieži vien to uztver tā ļoti primitīvi. Tur tā māja paliek, tad vajag restaurāciju, vajag 5 miljonus, kā jau tas pašvaldībā ir, jo ar mazāku naudiņu vispār neko nevar iesākt. Bet, kā mēs zinām, privātā iniciatīva to var izdarīt daudz, daudz lētāk. To augšējo daļu var nojaukt. Var saglabāt tikai apakšējo daļu. Apakšējo daļu var izjaukt un pārvest uz citurieni.  Tā kā,  piemēram, Brīvdabas muzejā var redzēt  visas šīs celtnes, kas ir pārvestas,” stāstīja arheologs Zviedrāns.

Apsekojumus un 3D uzmērīšanu tiek solīts veikt šī gada laikā, bet līdztekus tam jāsakārto arī ēkas piederības jautājums, jo, lai arī  vēsturiskais koks ir īpaši stiprs, arī tas nav mūžīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt