Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā Elejā pēdējos gados iemītnieku skaits samazinājies, un pašreiz tajā dzīvo 17 bērni. “Tā lielākā sāpe ir pieķeršanās un piesaiste, un to ir diezgan grūti nodrošināt institucionālā vidē, jo tur tomēr ir darbinieki. Tās ģimenes sīkās lietas, ko var iegūt tikai ģimeniskā vidē, to laikam institūcija nevar nodrošināt, lai kā mēs censtos,” norāda Jelgavas novada Labklājības pārvaldes vadītāja Ilze Brakmane.
Ruta Vertele ir audžumamma jau kopš 2005. gada un atzīst, ka atbalsta pasākumu tagad esot krietni vairāk. Kopš septembra pašvaldība palielinājusi arī pabalsta izmaksas apjomu, bet nākamgad lielāks finansējums būšot arī no valsts.
Tomēr ir lietas, kas joprojām neesot mainījušās, un, viņasprāt, tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc maz ir to, kas vēlas darīt šo grūto, bet atbildīgo darbu. “Svārstīties liek arī kaimiņu attieksme. Bieži sastopamies ar attieksmi, ka tie ir ''tādi'' bērni, būs bandīti, bet īstenībā nav tā. Visi bērni grib mīlestību,” pauž Vertele.
Pašreiz novadā ir 16 audžuģimenes, bet mērķis esot vismaz 26. Lai to panāktu, pašvaldība organizēja informatīvu pasākumu “Atver sirdi bērnam”, kurā ikviens varēja uzzināt ko nozīmē būt audžuģimenei. Interesentu gan nebija tik daudz, kā gaidīts, tomēr daži cilvēki esot apsvēruši domu par kāda bērniņa pieņemšanu. “Lielākais “bet” - cik piemērotai jābūt dzīves vietai, arī algas ziņā. Nu, kādam statusam vispār ir jābūt,” saka Vircavas pagasta iedzīvotāja Ilona.
Bāriņtiesa skaidro, ka visi šie apstākļi tiek ņemti vērā, tomēr galvenais kritērijs esot motivācija.
Visvairāk audžuģimeņu, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, ir Kandavas novadā - 64. Tikpat daudz arī galvaspilsētā, bet 26 pašvaldībās nav nevienas audžuģimenes.
