Rūpnīca atradīsies salīdzinoši tuvu Lielupei un dzīvojamām mājām, tāpēc šī iecere izpelnījusies milzīgu Kalnciema iedzīvotāju nepatiku. Jelgavas novada dome gan kalnciemnieku iebildes nav ņēmusi vērā.
Uzņēmums «East-West Finances», kā liecina tā gada pārskats, Jelgavas ielā, Kalnciemā, jau 2013. gadā iegādājies zemi, kā arī ASV pasūtinājis iekārtas vecu akumulatoru pārstrādei. Ar plāna īstenošanu gan tik raiti nav vedies. Saņēmis atteikumu Olaines pašvaldībā, uzņēmums jau pirms divarpus gadiem devās uz Jelgavas novada domi.
Kad izvēlējās vietu rūpnīcai, pirmajā sapulcē iedzīvotāji neiebilda, atceras Firmas «East-West Finances» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs.
Viņš skaidro, ka uz pirmo apspriedi ieradušies ap 30 Kalnciema iedzīvotāju, tostarp domes vadība. Visi bijuši par jaunu uzņēmumu ciematā, vēl jo vairāk tāpēc, ka plānots sakārtot pamestu ražotni.
Harlamovs stāsta, ka jaunā rūpnīca atradīsies vecas ķieģeļu rūpnīcas teritorijā, kas bija izvietota Lielupes krastā, tikai jauno kompleksu centīsies maksimāli attālināt no upes.
Šāda ražotne būs pirmā Latvijā, un tā plāno strādāt ar apgrozījumu 12 – 14 miljoni eiro gadā.
Strādājot ar tādu apgrozījumu, gada laikā uzņēmums plāno pārstrādāt 15 tūkstošus tonnu jeb 750 000 vecu akumulatoru. Daļu savākšot Latvijā, trūkstošās piecas tonnas ievedīšot no kaimiņvalstīm.
Tieši lielais bīstamo atkritumu apjoms kalnciemnieku sākotnējo prieku sagrāvis. „VPVD atzinums ir saņemts, un tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka viņi nesaskata, kādēļ būtu jāaizliedz, bet arī norāda uz riskiem. Risks piesārņot gaisu, risks piesārņot vidi, risks cilvēku veselībai,” skaidro Jelgavas novada deputāte Irina Dolgova („Saskaņa”).
Tādēļ no teorētiski Kalnciemā deklarētajiem nepilniem diviem tūkstošiem iedzīvotāju 758 jeb gandrīz puse parakstījušies pret augstākās kategorijas atkritumiem viņu ciematā. Domes sēdē gan iztika bez protestiem.
Pretinieku vidū arī līdz šim Jelgavas novada domes vadībai lojālā priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma (Latvijas Reģionu apvienība). Viņa pati dzīvo Kalnciemā, un bažas pirmkārt raisa pašas rūpnīcas darbs un tas, kā akumulatorus, skābes un svinu pārvietos.
Pārliecību nestiprina arī tas, ka uzņēmēji nav pieņemti Olainē, saka Tračuma.
Olaines pašvaldība, runājot ar uzņēmējiem, jau pašā saknē ideju noraidījusi, tad bija mēģinājums nākt uz Kalnciemu, stāsta Tračuma, piebilstot, ka uzņēmēju komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem nebija neveiksmīga.
Par akumulatoriem Kalnciemā domes sēdē visvairāk aģitēja Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Novada domes vadītājs Ziedonis Caune tādu rūpnīcu ļautu celt arī savā pagastā.
Kā ieguvumus viņš min darbavietas un sakārtotu vidi, turklāt šobrīd pašvaldībai neesot neviena argumenta balsot pret. Caune Latvijas Radio apgalvoja, ka balsotu par rūpnīcu, arī ja to plānotu celt viņa Vircavas pagastā. Iedzīvotājiem atmiņā vēl palikuši padomju laiki, kad būvēja nevērīgi, protestus skaidro Caune.
Pašvaldības algotais jurists Dzintars Lagzdiņš domes sēdē arī stāstīja, ka nav pamata bažām par īpašuma vērtības kritumu, jo līdz ar rūpnīcas uzcelšanu īpašumu vērtība pieaugs.
Viņš arī apgalvoja, ka uzņēmējs negatīva lēmuma gadījumā pret domi vērsīšoties tiesā. Taču uz tiesu nu gatavojas doties daļa opozīcijas deputātu un iedzīvotāji, prasot atcelt domes lēmumu, jo vara nav ņēmusi vērā sabiedrības viedokli. Tāds precedents Jelgavas novadā jau ir saistībā ar atļauju citā ciematā būvēt cūku fermas.
Uzņēmējs aizvadītajā vasarā Kalnciema iedzīvotājiem un deputātiem sponsorēja ekskursiju uz Silēziju Polijā, kur veiksmīgi darbojoties līdzīga, bet lielāka akumulatoru pārstrādes rūpnīca. Pēc brauciena daļa protestētāju savas iebildes atsauca.
Dodot zaļo gaismu projektam, dome arī apņēmusies veidot darba grupu, kas ik pēc ceturkšņa uzņēmējam liks atskaitīties par paveikto. Savukārt vides sargi, kas devuši atļauju augstākās jeb A klases piesārņojošai darbībai, sola pārstrādātāju uzmanīt. Pēc uzņēmēja Harlamova teiktā, rūpnīca darbu varētu sākt ne agrāk kā pēc pusotra gada.
