Ieceri no Jelgavas novada lielsaimnieka Ulda Antipina iegādāties padomju gados celto divstāvu kultūras nama ēku dome publiskoja pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām. Darījums līdz šim nav īstenots, jo Valsts kase novadam atteikusies izsniegt aizdevumu. Iemesls – būves cena ir desmit reižu augstāka par kadastrālo vērtību un divreiz lielāka par tirgus vērtējumu - teju 570 tūkstoši eiro. Tagad, pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, novads tomēr iecerējis darījumu īstenot.
Pašvaldībai var pārmest lielu pārdošanas summu, bet ne visām iesaistītajām pusēm ir pietiekami daudz informācijas par kultūras dzīvi Lielplatones pagastā, skaidro Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Pēkšņā steiga tiek pamatota ar uzņēmēja vēlmi pārtraukt nomas līgumu, tādēļ pagasta pašdarbniekiem nebūšot, kur dejot. Turklāt nu runa nav vairs par 570 tūkstošiem eiro, bet gan 284 tūkstošiem. Tik novada dome grib aizņemties Valsts kasē un vispirms samaksāt par pusi kultūras nama ēkas.
“Savā ziņā šis projekts tapis ka atbilde kultūras nama īpašniekam, kas no 2014.gada gaidīja pašvaldības rīcību, vai tā iegādāsies īpašumu vai ne,” sacīja Kaņepone.
Iepriekš dome iesaldēja lēmumu par kultūras nama iegādi, lai izvērtētu labāko finansiālo risinājumu, bet turpināja telpas nomāt. Tagad īpašnieks aicinājis pašvaldību izlemt – iegādāties īpašumu vai nākamgad pavasarī nomas tiesības būs zaudētas, un tad dažādiem Kultūras nama kolektīviem būs jāmeklē jaunas telpas, stāstīja Kaņepone.
Ēkas cenu īpašnieks nav gatavs samazināt. Iespējams, tā tiek noturēta tieši tāpēc, ka saimnieku Antipinu ar Jelgavas novada šefu «zaļzemnieku» Ziedoni Cauni vieno īpaša draudzība - Caune, kā pats publiski atzinis, apmedī Antipina laukus. Līdz šim novads Antipinam maksājis prāvu nomas maksu – vairāk nekā četrus eiro kvadrātmetrā.
Jelgavas novada domes opozīcijas deputāts Madars Lasmanis no «Vienotības» par iecerēto darījumu šaubās. Turklāt ne tikai cenas dēļ, bet arī tāpēc, ka drīzumā pagastā būs brīvas telpas, jo paredzēts slēgt vietējo Lielvricavas skolu, kurā ir samazinājies skolēnu skaits.
Būtībā Jelgavas novada dome demonstrē vienaldzību pret novada līdzekļu lietderīgu izlietošanu, pauda Lasmanis.
Uzņēmēja prasīto cenu un domes steigšanos to arī maksāt Valsts kontrole jau iepriekš dēvēja par rupju izšķērdību, norādot uz likumu, kas aizliedz pirkumus par acīmredzami paaugstinātu cenu. Šaubas par Jelgavas novada ieceri akcentēja Valsts kontroles tā brīža padomes loceklis Aivars Ērglis.
Secinājums varētu būt vienkāršs: mēģinājums iegādāties īpašumu par divreiz lielāku cenu var būt vērtējams kā noziegums – pašvaldību līdzekļu izšķērdēšana -, norādīja Ērglis.
Valsts kase iepriekš novada domei atteica aizdevumu, jo plānotā pirkuma maksa būtiski pārsniedza tirgus vērtību.
