Netālu no Jelgavas robežas starptautiskas nozīmes šosejas malā, kur, padomju varas ieskatā, 1944. gada jūlija nogalē tika sāktas Jelgavas atbrīvošanas kaujas, daudzus gadu desmitus stāvēja piemiņas akmens kapteinim Galuzam. Pirmdien rītausmā pie akmens ieradās smagā tehnika un apkaimes zemnieki. Jau pēc 20 minūtēm gandrīz divus metrus augstais laukakmens no postamenta bija nogāzts.
Kameras priekšā vīri runāt gan nevēlējās, tomēr pastāstīja, ka aptuveni piecas tonnas smagais laukakmens palikšot Jelgavas novadā, kur tam tikšot dota jauna dzīve.
Kā pastāstīja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"), agrā rīta stunda izvēlēta, lai pēc iespējas mazāk traucētu satiksmi, bet domes lēmumu par padomju piemiņas vietas demontāžu īstenot dienā, ko Krievijā sauc par ''Uzvaras dienu'' gan neesot bijusi nejauša.
"Akmens jau vēstī par Jelgavas atbrīvošanu, bet pēc būtības jau Jelgavu neatbrīvoja.
Tas atnesa ciešanas un sāpes gan Latvijas, gan Jelgavas iedzīvotājiem, un šī vēsturiskā netaisnība vienreiz ir jālabo," komentēja Lasmanis.
Dome bija iecerējusi demontēt arī piemiņas akmeni Zaļenieku pagastā, tomēr tagad to vairs nedarīšot, jo kāds vietējais jau pasteidzies noņemt pie akmens pieskrūvēto piemiņas plāksni, kas, visticamāk, jau esot nodota metāllūžņos.
"Veci cilvēki varbūt domā savādāk, bet, skatoties uz mūsu laiku, kas notiek Ukrainā, es arī saprotu kāpēc mūsu laikmeta cilvēki, jaunieši to varētu arī izdarīt, un viennozīmīgi arī atbalstu," sacīja Zaļenieku izglītības centra skolotāja Īrisa Silova.
Plāksnīte no pirmdien demontētā piemiņas akmens, lai arī demontāžas laikā nedaudz cietusi, nonākšot Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzejā. Kā atzina vēsturnieks un galvenais muzeja krājumu glabātājs Aldis Barševskis, tur tai arī esot īstā vieta, jo vēsturi pārrakstīt mēs nevaram, bet Jelgava šajās ''atbrīvošanas'' kaujās esot sagrauta par 95%.
Viņaprāt, vismaz Jelgavas novadā esošie piemiņas akmeņi, pat skatoties no Krievijas skatu punkta, nevēstot par nozīmīgām kaujām, bet esot veidoti kā kulta vietas valdošajai ideoloģijai.
"Piemiņu jau neviens nav aizliedzis.
Kapi tiek kopti, un ar to arī pietiek, ka ir sakopta kapavieta, ir, kur atcerēties un nolikt ziedus. Bet šādas haotiski izkaisītas, varbūt līdz galam pat nepārbaudītu notikumu vietas vairs nav jāatceras," sacīja Barševskis.
Par trešā piemiņas akmens demontāžu Jelgavas novadā vēl neesot panākta vienošanās ar zemes īpašnieku.
Padomju laika pieminekļu demontāža šopavasar uzsākta arī citās pašvaldībās, bet Ādažu un Bauskas novados vietējie entuziasti noņēmuši piemiņas plāksnes, negaidot domes lēmumus.
