Dienas ziņas

Cesvaines pilī pabeigta daļa rekonstrukcijas darbu

Dienas ziņas

Ūdens līmenis nokrities, rīt varētu atkal paaugstināties

Jelgavas novadā cenšas atjaunot talku tradīciju

Jelgavas novadā cenšas atjaunot kaimiņu kopīgo talku tradīciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Kopš pagājušā gada nogales biedrība “Dimzēni” Jelgavas novadā rīko talkas, tādējādi cenšoties atjaunot seno talkas tradīciju. Talkas, kad kaimiņi devās viens pie otra, lai kopīgi paveiktu lielākos un grūtākos darbus, bija populāras pagājušā gadsimta sākumā, bet mūsdienās vēlme palīdzēt lielākoties rodoties tikai tad, ja notikusi kāda nelaime.

Ceļš caur ozolu gatvi ved uz “Zildeguņu” mājām, kas savā garajā mūžā pieredzējušas gan baiso izsūtīšanu, gan pirmskara laika kopīgās saiešanas un talkas. Saimniece, kura ir Sibīrijas bērns un ģimenes īpašumu atguvusi vien pēc valsts neatkarības atjaunošanas, atceras, ka vecāki stāstījuši, kā kaimiņi gājuši viens otram palīdzēt lielajos darbos.

“Kulšanas un kādas tik talkas nebija. Tad, kad mēs atguvām šo māju 1991.gadā, tad jau arī kaimiņi nāca, sienu pļāva, jo iesākām govis turēt. Darba nebija ne man, ne vīram, bet trīs meitas bija jāskolo,” pastāstīja “Zildeguņu” saimniece Silvija Sīle.

Tagad saimniece lielajā mājā ikdienā dzīvo viena, bet palīdzēt cenšoties bērni. Šoreiz, par pārsteigumu saimniecei, malkas talkā pieteikusies biedrība “Dimzēni” ar saviem talciniekiem. Draudzīgā pulciņā, kur darbiņš atrodas gan lieliem, gan maziem, sazāģēt, saskaldīt un šķūnītī sakraut dažus kubus malkas esot tīrais nieks.

“Mēs mājās rīkojam talkas, divreiz “Dimzēnos” biju, un šī trešā. Man patīk strādāt. Es jau no bērnības strādāju, un man patīk,” pastāstīja talkas dalībnieks Edijs.

“Grūti ir strādāt vienam pašam. Maza motivācija. Bet kopā ir vēlme palīdzēt, izdarīt visu līdz galam, cik vien tas ir iespējams, un tas arī ļoti labi ir redzams šajā talkā,” pauda Oskars.

Talkas Latvijā bija populāras pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados. Ideja seno kultūrvēstures mantojumu atkal atdzīvināt biedrības ''Dimzēni'' vadītājam Edgaram Svētiņam radusies pēc ugunsnelaimes savā saimniecībā.

“Kad ''Dimzēnos'' nodega kūtij jumts, es biju labā nozīmē pārsteigts par cilvēku atsaucību un palīdzību, jo šķita, ka Latvijā tāda savstarpēja palīdzība... Nu, nezinu, mēs varbūt varam izrauties no kādas milzīgas valsts pakļautības, bet visā pārējā laikā mēs tā kā cīnāmies pa vienam. Bet tad bija tiešām, ka cilvēki paši zvanīja, prasīja, kāda palīdzība vajadzīga. Pateicoties talkām, mēs dabūjām atpakaļ to kūti, un tad es domāju – vai ir jāgaida nelaime, lai satiktos?” skaidroja Edgars Svētiņš.

Biedrības ''Dimzēni'' vadītājs Edgars Svētiņš.
Biedrības ''Dimzēni'' vadītājs Edgars Svētiņš.

Ar pašvaldības projektu finansējumu biedrība iegādājusies nepieciešamos darbarīkus, un kopš pagājušā gada nogales organizē malkas talkas. ''Zildeguņu'' mājas esot septītā talkas vieta. Biedrības vadītājs norādīja, ka palīdzot ikvienam, kurš to vēlas. Zemgales ļaudis gan esot kautrīgi, tāpēc nereti nākas pašiem lūkot, kam palīdzība nepieciešama. Tomēr galvenais esot, lai kaimiņi iepazīst kaimiņus, un tam piekrīt arī “Zildeguņu” mājas saimniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti