Ģimenes ārsta prakse Vilces pagastā ir viena no tām, kur pirmdien, 3.jūlijā, pacientus daktere pieņēma tikai līdz pusdienas laikam. Sasāpējušu jautājumu, kas licis izlemt par labu streikam, esot daudz.
Vilces daktere Inese Pempere, kuras aprūpē ir pansionāts, īpaši asi izjūtot birokrātiju, kas liedz saņemt piemaksu par hroniskiem pacientiem: “Hroniskais pacients Nacionālā veselības dienesta uztverē skaitās tikai tāds, kurš divas reizes gadā ir apmeklējis kādu speciālistu. Pie ģimenes ārsta viņš tiek apskatīts un ārstēts katru mēnesi, bet pie tā šaurā speciālista viņš vienkārši netiek, jo tur ir bezgalīgas rindas. Bet, ja viņš tur 2-3 reizes nav bijis, viņš neskaitās hronisks pacients.”
Par e-veselību daktere noteic: es esmu veca, bet ne stulba, lai parakstītu līgumu, kas jebkurā brīdī ārstu var pataisīt par kriminālnoziedznieku. “Par visu iespējamo katrā punktā ir atrunāta ārsta kriminālatbildība. Man ''nojūdzās '' dators, šeit ir lauki. Man internets pazūd četras reizes dienā, jo mums četras reizes dienā regulāri pazūd elektrība. Viss aiziet pa gaisu, un es nezinu, kur man tajā brīdī aiziet tā recepte vai slimības lapa,” stāsta Pempere.
Bažas mācot arī kopprakšu veidošana, kas varētu novest pie tā, ka ģimenes ārsti nonākšot novada pakļautībā, bet, kas no tā iznākot, vislabāk redzams Elejā, kur kādreiz bijusi poliklīnika četru pagastu iedzīvotājiem.
Ģimenes ārstu streikam atbalstu pauž jelgavnieks Eduards Trušelis: “Ja tā īsti iedziļinās, laikam, ka pamats ir.”
“Es pati strādāju veselības aprūpes centrā ar garīgi slimiem cilvēkiem un strādāju tiešām par kapeikām. Man sešus gadus nav alga pielikta, tā kā es domāju – ir jādomā,” saka Vilces pagasta iedzīvotāja Rasma Ozola.
Streikā gan nepiedalās visi ģimenes ārsti. Viens no iemesliem ir atvaļinājumi. Otrs – neticība tam, ka kardinālā protesta forma nesīs gaidītos rezultātus.
Dakteres Ainas Gerhardes pacienti turklāt esot tik veci, ka kādam tas varbūt liktenīgi, bet valsts vīri un sievas to nesaprotot. “Es esmu 2008.gadā pat valstij atmaksājusi naudu atpakaļ, jo biju pārtērējusi izmeklējumus. Bet es neesmu vainīga, ka man ir prakse, kur divas trešdaļas ir vecu cilvēku,” saka Ozolniekos strādājošā ārste.
Streikā, kura laikā netiks sniegti valsts apmaksātie veselības pakalpojumi, piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārstu. Tas turpināsies līdz brīdim, kas ar valdību tiks panākta vienošanās par izvirzīto prasību apmierināšanu.
Palīdzība streika laikā:
Jauni dežūrārstu punkti
Palīdzību varēs rast slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, kas nestreikos
Diennakts ģimenes ārstu telefona līnija – 66016001, kurā iedzīvotāji varēs uzzināt, kur atrodas viņiem tuvākās veselības aprūpes iestādes.
Streikotāji sola būt darba vietā un akūtos vai smagos gadījumos palīdzēt pacientiem.
Ja ģimenes ārsts nav pieejams, primāri iesaka vērsties pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros un protesta laikā pieņem pacientus ne tikai vakara stundās, bet arī dienas laikā. Savukārt lauku reģionos var vērsties feldšerpunktos, kuros strādā ārstu palīgi.
Ja dežūrārsti vai feldšerpunkti nav pieejamā attālumā, medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Šajās iestādēs jāvēršas arī tad, ja konsultācija ir nepieciešama steidzami – piemēram, hronisku slimību paasinājuma gadījumos, traumu, apdegumu un citos akūtos gadījumos.
Karte un informācija par to, kur var atvērt darbnespējas lapas, saņemt medikamentu receptes un citus pakalpojumus, ir pieejama Veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv, sadaļā „Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā”.
