Jelgavā vēlētāju lielāko atbalstu gūst ilggadējā mēra Rāviņa pārstāvētie «zaļzemnieki»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sestdien, 3.jūnijā, notikušajās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā vairāk nekā 41,54% balsu ieguva ilggadējā pilsētas mēra Andra Rāviņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

“Saskaņai” savu balsi Jelgavā uzticēja 19,62% vēlētāju, tai seko Nacionālā apvienība (11,84%), “Vienotība” (9,05%) un Latvijas Reģionu apvienība (8,45%). Barjeru iekļūšanai domē pārvarēja partija “KPV LV”, iegūstot  5,40% balsu.

Savukārt piecu procentu barjeru neizdevās pārvarēt diviem politiskajiem spēkiem: "Gods kalpot mūsu Latvijai" (2,15%) un Latvijas Sociālistiskai partijai (0,94%).

(Avots: CVK)

  • Nobalsojuši: 727 839 / 1 443 80150,41%)
+ -
  • 1. Latvijas Sociālistiskā partija

    0,94%
  • 2. "Gods kalpot mūsu Latvijai"

    2,15%
  • 3. Politiskā partija "KPV LV"

    5,4%
  • 4. Latvijas Reģionu Apvienība

    8,45%
  • 5. Partija "VIENOTĪBA"

    9,05%
  • 6. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

    11,84%
  • 7. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

    19,62%
  • 8. Zaļo un Zemnieku savienība

    41,54%

Jelgavā no vairāk nekā 39 tūkstošiem vēlētāju balsot devās 43,37%.

2017.gada pašvaldību vēlēšanu aktivitāte (Avots: CVK)

  • Nobalsojuši: 727 839 / 1 443 80150,41%)
+ -

Iepriekš arī vēlētāju aptauja pie iecirkņiem liecināja par ZZS uzvaru šajās pašvaldību vēlēšanās.

Pašvaldību vēlēšanās Jelgavas pilsētā bija iesniegti astoņi saraksti, kuros ir 110 kandidāti. Viņi pretendēja uz 15 Jelgavas domes deputāta mandātiem. Līdz ar to vidēji uz vienu mandātu kandidēja vairāk nekā septiņi kandidāti.

Vietas Jelgavas domē cerēja iegūt Latvijas Sociālistiskā partija, „Saskaņa”, „Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība, „Gods kalpot mūsu Latvijai!”, Nacionālā apvienība, „KPV LV”, kā arī Latvijas Reģionu apvienība.

Pirms četriem gadiem notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija iesniegti deviņi kandidātu saraksti un lielākā daļa no tiem – pieci – iekļuva pilsētas domē. Tolaik vislielāko atbalstu guva ZZS, kam nu jau aizejošajā domes sastāvā bija seši mandāti. Vēl trīs mandāti „Saskaņas centram”, bet pa diviem – „Vienotībai”, Nacionālajai apvienībai, kā arī „Reģionu aliansei”.

Aizejošajā domes sasaukumā koalīcija ir identiska Ministru kabineta modelim – to veido ZZS, „Vienotība” un Nacionālā apvienība. Pilsētas domi jau vairāk nekā 16 gadus vada Andris Rāviņš (ZZS). Viņš mēra krēslu ieguva 2001.gada 26.martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti