Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Esejas par valstiskuma vēsturi. Agita Misāne par nacionālisma vēsturi Latvijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas darbība no 2019. gadā

Vai korupciju par problēmu uzskata arī Jelgavas domē?

Jelgava slēdz līgumus ar firmām, «kas mūs uzrunā», un iesaistās trīsstūru ziedošanas shēmās

Pirms mēneša pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā tika nolikti ziedi viņa dzimšanas dienā, bet pēc mēneša ziedi tur atkal guls pašas Latvijas dzimšanas dienā. Kā lasāms Valsts prezidenta interneta lapā, «Čakste nebija partejisks, korupciju un kliķes gara ieviešanos sabiedriskajā dzīvē viņš uzskatīja par vienu no sabiedrības lielākajām problēmām». Vai to par problēmu uzskata arī Jelgavas domē, kas pirms 15 gadiem ierosināja un finansēja Čakstes pieminekļa tapšanu?

ĪSUMĀ:

Firmas, kas mūs uzrunā

Iesākšu ar visai triviālu stāstu par to, kā pirms Čakstes jubilejas tika sakopta pieminekļa pakāje. Darbus septembrī organizēja Jelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». Mazai atkāpei – dome iestādi pirms vairākiem gadiem reorganizēja, bet tās iepriekšējais priekšnieks devās pensijā. Tas sekoja pēc Valsts kontroles atklājuma par prettiesisku naudas izlietojumu. Tagad «Pilsētsaimniecību» vada Māris Mielavs.

Sastapts darba vietā, viņš sākumā teic, ka viņam nav daudz laika, un viņu jau gaida cilvēki, bet pēc tam tomēr samierinās un piekrīt sarunai par to, kā gāja ar Čakstes pieminekļa apkaimes sakārtošanu.  

«Ņemot vērā, ka tuvojās Čakstes jubileja, bija nepieciešama soliņu un teritorijas mazgāšana. Vienkārši vizuāli konstatējām, ka soliņi putnu un citu iemeslu dēļ kļuvuši netīri. Savukārt bruģis bija jātīra, jo ēnainajās vietās tas bija apsūnojis,» skaidro Mielavs.

Darbu veicēju izvēlējušies tirgus izpētē, izsūtot uzaicinājumus divām firmām.

 Te iestādes vadītāju piemeklē pirmie atmiņas zuduma mirkļi. Vēl pirms pāris dienām par šiem jautājumiem viņš detalizēti runāja ar Jelgavas domes opozīciju. Tā sauktā cenu aptauja salīdzinoši mazu tēriņu gadījumā ļauj nepubliskot gan domes vēlmes, gan izvēlēto vēlmju piepildītāju. Jelgava to izmantoja.

Bet kādēļ bruģa mazgāšanas piedāvājumu prasīja tikai divām firmām un kāpēc izvēlējās uzrunāt un nolīgt tādu, kuras pamatnodarbošanās ir mākslas lietas?

Uz Latvijas Radio jautājumu, vai Mielavs zina, kas ir viņa uzrunātās firmas «Audio vizuālais serviss» pamatnodarbošanās, viņš atbild noliedzoši. Piebildei, ka par bruģa nomazgāšanu ir vaicāts mākslinieku firmai, Mielavs paskaidro, ka «faktiski mēs skatāmies uz to, ka mūs uzrunā firmas ar saviem pakalpojumiem, nevis mēs kaut kādā veidā meklējam informāciju par viņiem».

SIA «Audio vizuālais serviss» pašvaldību uzrunājusi jau iepriekš. Uz jautājumu par iepriekšēju sadarbību iestādes vadītājs atbild izvairīgā pieļāvuma formā, arī bruģa mazgāšanas cenu sakās neatminamies.

Pašvaldības iestādei ar atmiņu sokas labāk, kad ciparus pajautāju rakstiski. Čakstes pieminekļa apkārtnes tīrīšanai uzrunāja vienu profesionāļu firmu un jau minēto «Audio vizuālais serviss». Izvēlējās pēdējo, jo tā solīja bruģi notīrīt par pāris simtiem eiro lētāk, iekļaujoties nepilnos divos tūkstošos eiro.

Ar divu uzņēmumu aptauju Jelgava apmierinājās arī vasarā, kad gādāja pagaidu žoga uzlicējus pasākumam. Atkal uzvarēja vietējā kompānija «Audio vizuālais serviss» ar nedaudz virs 5600 eiro piedāvājumu.

Rokas pareizajā vietā

Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas Autobusu parks» galvenais inženieris ir Jānis Kuķis. Viņa darbaspējas var apbrīnot. Viņš vada biedrības «Mehu serviss» un «Mehu absolventi», Jaunatnes tehnisko sporta veidu centru un Sporta tālākizglītības atbalsta fondu, ir arī Sporta komisijas loceklis un Apbalvojumu piešķiršanas komisijas loceklis Jelgavas domē.

Domi vada Zaļo un Zemnieku savienība, un Jānis Kuķis no «zaļzemnieku» saraksta kandidējis uz deputāta krēslu domē, bet nav tajā ticis. Taču Kuķis tiek pie domes pasūtījumiem, jo viņam pieder firma «Audio vizuālais serviss».

Sastapts pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas Autobusu parks», Kuķis sevi parāda kā priekšzīmīgu darbinieku un darba laikā negrib runāt par lietām, kas nav saistītas ar tiešajiem pienākumiem.

Jānis Kuķis tiešām ir aizņemts, jo arī septiņos vakarā runāt nevar. Atzvana ap desmitiem vakarā.

«Es esmu beidzis Tehnisko fakultāti, esmu organizējis gan Inženieru dienas, gan Mehu dienas, esmu palīdzējis organizēt Traktordienas, kas notiek jau devīto gadu. Un [ar savu firmu] es sniedzu ne tikai apskaņošanas pasākumus, bet protu lietot arī rokas, kas man aug pareizajā vietā. Kājas un galva arī. Es piedāvāju cilvēkiem veikt pakalpojumus, ko varu darīt kvalitāti. Es saprotu, ka tagad ir atrasta miljona lieta… Protams, tas nav attaisnojums, bet šajā gadījumā man izsūtīja piedāvājumu, es piedāvāju savu ciparu,» klāsta Kuķis.

Atbalsts studentu aktivitātēm

Jānim Kuķim ir ļoti siltas attiecības ar Jelgavas mēru «zaļzemnieku» Andri Rāviņu, kas arī lepojas ar piederību Tehniskās fakultātes absolventu jeb tā saukto mehu saimei.

Rāviņš arī vada domes komisiju, kas katru gadu Jelgavas biedrībām pēc saviem ieskatiem sadala gandrīz 43 000 eiro. Par sadales kritērijiem Rāviņš pats runāt negrib, savā vietā sūta izpilddirektori Irēnu Škutāni.

Viņa paskaidro, ka komisijas priekšsēdētājs Rāviņš ir aizņemts ar citiem uzdevumiem, turklāt pašvaldības budžets ir izpilddirektora kompetence.

Šajā gadā naudu gribēja 43 nevalstiskās organizācijas, kopumā prasot 70 000 eiro. Pirmajā piegājienā sadalīja 27 tūkstošus. Katru gadu naudu prasa arī biedrība «Mehu absolventi», ko vada Jānis Kuķis. Viņš Jelgavā rīko arī ikgadēju pasākumu - Inženieru dienas. Pērn Rāviņš viņam iedeva vienu tūkstoti eiro.

«Jāsaka, ka ir slavējama šī studentu aktivitāte. Inženieru dienām nevalstiskā organizācija finansējumu prasa regulāri, katru gadu. Tas nozīmē, ka viņi ir ļoti aktīvi. Ja būtu citas fakultātes aktīvas un būtu šādas nevalstiskās organizācijas, komisija, protams, skatītu šos priekšlikumus. Bet jāsaka, ka «Mehu absolventiem» šajā gadā ir iedalīta neliela summa – 200 eiro,» stāsta Škutāne.

NVO atbalsta programma kļuvusi necaurredzama

Nav izslēgts, ka ierastais Jelgavas domes dāsnums pret savējo saruka tāpēc, ka ap naudas sadales laiku tieši biedrību finansēšanu pētīja Valsts kontroles revidenti. Nu jau vairākus gadus uz Jelgavas vadības pirkstiem skatās arī Zemgales nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš.

«Jelgavas domes finansējums biedrībām un nodibinājumiem jau vairāk nekā desmit gadus ir vienāds, tie ir ap 40 tūkstošiem eiro gadā. Sākotnēji šī programma bija caurredzama un pietiekami skaidra,» stāsta Dūmiņš.

Ar laiku izvērtēšana kļuvusi arvien subjektīvāka, novērojis Dūmiņš, pats izpētot naudas sadali.

«Vēlējos arī redzēt protokolus, taču tajos nevar atrast neko citu kā «jā» un «nē» un piešķirto summu apjomus. Savukārt interešu konfliktā esošās personas, kas vērtē projektus, komisijas sēdes laikā iziet no telpas, kamēr pārējie locekļi pieņem lēmumu. Tas, manuprāt, nav īsti pieņemams, jo, ja ir interešu konflikts, es teiktu, ka drīzāk ir jāmeklē neatkarīgi vērtētāji,» spriež Dūmiņš. 

Zemgales NVO centra vadītājs Dūmiņš par neapmierinošu sauc arī pašu naudas sadales procesu.

«Veiksmīgākas organizācijas, kas saņem finansējumu, ir saistītas ar vadošo partiju. Šis ir tas risks, ko organizācijām esmu teicis vairākas reizes – tā darīt nevar, jo kādā brīdī sanāk būt partijas paspārnē un darīt visu, ko partija liek. Bet šī situācija nav pieņemama,» uzsver Dūmiņš.

Uzmanību shēmām pievērsa arī Valsts kontrole

Par nepieņemamu un pat varbūt prettiesisku veidu, kā Jelgavas dome naudu iepumpē varai tuvās biedrībās, runā arī Valsts kontroles revidenti. Auditori īpašu uzmanību pievērsuši nevis oficiāli un it kā atklātā procesā katru gadu sadalītajiem 43 tūkstošiem eiro, bet daudz lielākām summām.

250 tūkstošus eiro Jelgavas dome sadalījusi biedrībām, piedaloties tā sauktajā trīsstūrveida ziedošanā.

«Pašvaldība faktiski darbojas kā starpnieks starp komersantu un biedrību. Komersants ziedo naudu pašvaldībai, bet tā pārskaita kādai noteiktai biedrībai,» skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Viņš skaidro, ka tādus trīsstūrus taisa vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja biedrība nav sabiedriskā labuma organizācija, un Jelgavas gadījumā tās nav, ziedotājs uzņēmums netiek pie nodokļu atlaidēm. Ja ziedo domei, tad atvieglojumus dabū. Otrkārt «šāda kārtība atvieglo arī dzīvi ziedojumu saņēmējiem. Ja organizācijas ir ar sabiedriskā labuma statusu, saņemot ziedojumus tieši, tām ir sarežģīta atskaitīšanās procedūra. Savukārt, ja saņem dotācijas no pašvaldības, atskaitīšanās procedūra uz tām neattiecas. Proti, dzīve ir diezgan vieglāka.»

Valsts kontrole par atklāto ir vērsusi Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību. Tas no labsirdīgajiem uzņēmumiem jau piedzinis 13 tūkstošus eiro kā valsts budžetā iemaksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli. Auditori turpina darbu.

Kā rāda revīzijas ziņojums, trijstūra shēmā ar Jelgavas domi piedalījušies tādi lieli uzņēmumi kā pilsētas apkures nodrošinātājs «Fortum Jelgava», «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»», ceļu būves kompānija «Igate» un citi.

Naudu caur domes pumpi savukārt saņēmušas biedrības «Futbola klubs Jelgava», «Agarska Triāla Klubs», «Basketbola klubs «Jelgava»», BMX sporta klubs «Mītavas kumeļi», Volejbola klubs un citi.

Kā atzīst pašvaldības izpilddirektore Škutāne, naudu sadala domes Sporta komisija, kuras sastāvā ir arī  jau pieminētais darbīgais Jelgavas pašvaldības inženieris.

Uz Latvijas Radio jautājumu, kāpēc uzņēmēji organizācijām neziedo nepastarpināti, paužot savu viedokli, Škutāne norāda, ka «acīmredzot uzņēmēji vairāk uzticas pašvaldībai».

«Šeit ir arī vesela komisija, kas izskata naudas piešķīrumu konkrētam klubam. Droši vien tāpēc,» nosaka izpilddirektore.

Tādu šiverēšanos, pildot starpnieka funkcijas, nu vairs īsti neatļauj izmaiņas nodokļu sistēmā. Tomēr Jelgavas dome kā savu privilēģiju arvien patur iespēju ar nepilna pussimta tūkstošu dotāciju pavadā turēt pilsētas biedrības, naudu riskējot dalīt pēc deguniem, nevis iesniegtajiem projektiem. Zemgales NVO centra vadītājs Uldis Dūmiņš sola rīcību.

«Rīkosim sanāksmi ar Jelgavas domi, prasot atbildību par to, kā šie līdzekļi tiek izlietoti. Protams, tā ir arī politiskā griba uzturēt šādu fondu, bet mēs arī redzam, ka organizācijas pilsētā dara ļoti daudz sabiedrībai vajadzīgu lietu,» saka Dūmiņš.

Protams, Jelgava nav vienīgā pašvaldība, kur revidentu atklājumi ik gadu izgaismo aizdomīgus iepirkumus un cita veida nebūšanas publiskās naudas tērēšanā. Mūsu valsts pirmais prezidents Čakste par vienu no lielākajām problēmām uzskatīja kliķes gara ieviešanos sabiedriskajā dzīvē. Vārdu «kliķe» vārdnīca skaidro kā cilvēku grupu, kas apvienojusies savtīgos nolūkos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti