Jelgavā reformē krievu skolas – pamatskolu varētu pārcelt otrpus pilsētai; vecāki iebilst

Jelgavā paredzēts apvienot 6. vidusskolu un 2. pamatskolu. Pašvaldībā uzsver, ka šāds solis sperts, lai optimizētu pilsētas skolas, jo pašlaik nav tik liela pieprasījuma pēc mazākumtautību skolām un pilsētā ir aptuveni 1000 brīvu mācību vietu citās skolās. Taču 2. pamatskolas vecākiem uzskata, ka dome, slēdzot vienu skolu, steidzīgi cenšas risināt telpu problēmas, par kurām zināja jau sen.

ĪSUMĀ:

  • Jelgavā diskusijas par pilsētas mazākumtautību skolām. Paredzēts apvienot 6. vidusskolu un 2. pamatskolu.
  • Tādējādi lielākā daļa skolēnu mācības varētu turpināt jaunizveidotajā Pārlielupes pamatskolā.
  • Šādā scenārijā jaunas telpas atrastu arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, kuras ēka neatbilst standartiem.
  • Pamatskolas vadība un skolēnu vecāki iebilst pret izmaiņām, kuras sauc par sasteigtām.
  • Pašvaldība: pārmaiņas notiks vairākās Jelgavas izglītības iestādēs

Otrpus Lielupei

Jelgavā reformē krievu skolas – pamatskolu varētu pārcelt otrpus pilsētai; vecāki iebilstRūdolfs Krieviņš

    Jelgavas 2. pamatskola ir bilingvāla skola. Skolas zaļā fasāde ir nesen renovēta, skola liela, ar plašu teritoriju ap to. Par to, ka 2. pamatskolai būtu jāpamet sava ēka, bažīgi ir gan skolēnu vecāki, gan skolas kolektīvs. Viņiem jau septembrī būtu jāpamet savas skolas telpas un jādodas mācīties uz skolu, kas atrodas otrā Jelgavas pusē – aptuveni piecu kilometru attālumā no šā brīža mācību iestādes.

    „Man un manam kolektīvam tas nav saprotami, jo mēs neredzam loģiku tam,” saka 2. pamatskolas direktore Ināra Keiša. Viņa uzskata, ka skolai sekmes ir labas, skolēnu skaits stabils – vairāk nekā 660. Arī skolēnu pieaugums ir pat lielāks nekā citās Jelgavas skolās.

    Lai gan dome to sauc par apvienošanu, Keiša to uzskata par skolas likvidāciju, jo visiem bērniem vieta 6. vidusskolā tāpat nepietiktu.

    „Šie skolēni, kuri mācās mūsu skolā, viņi dzīvo šajā pilsētas daļā, galvenokārt. Ir atvērtas arī visas pārējās skola. Rezultāts ir kāds? Pāri diviem tiltiem uz Loka maģistrāli aizbrauks 200, 250 bērnu. Un tā nav otrās pamatskolas reorganizācija. Tā ir otrās pamatskolas likvidācija, sauksim lietas īstajos vārdos,” uzskata Keiša.

    Aktīvi 2. pamatskolu aizstāv arī skolēnu vecāki. Jau vairākkārt viņi devušies uz Jelgavas domi, lai rastu atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem. Tāpat arī sociālajos tīklos vecāki aktīvi aģitē pret skolas slēgšanu.

    Gatim Ozolam 2. pamatskolā mācās dēls. Viņš saka, ka parasti pirms šādi lēmumiem ir apspriedes, notiek vairāki pētījumi, kuriem salīdzina rezultātus, bet šoreiz tas izpalika. „Šobrīd mums sanāk tā, ka vispirms, kas jums varbūt liksies arī smieklīgi, vispirms ir prezentācija. Pēc tam notiek pārrunas ar vecākiem un mums,” stāsta Ozols.

    Vecāki uzskata, ka lielās pārmaiņas notiek pārāk sasteigti.

    Ozols arī uzsver, ka vecāki nav pret reformām, bet ir pret veidu, kā tās tiek veiktas.

    Vecāki arī neapmierināti, ka netiek apsvērti citi reformu varianti. „Mēs paši jeb 2. pamatskolas vecāki nav pret reformām, nav pret latviešu valodu, nav pret Ministru kabineta noteikumiem. Mēs esam par to, lai izskatītu reālus plānus, jo, viņuprāt, plāns B ir vispareizākais,” saka Gatis Ozols.

    Bet Inese Rinkmane, kuras meita pamatskolā mācās otrajā klasē, saka - skolas aizvēršana nozīmēs, ka turpmāk bērna nogādāšana skolā aizņems daudz vairāk laika. Viņu satrauc arī interešu izglītība. „Tur ir jāskatās uz laiku, uz finansēm, tur būs noteiktas izmaksas noteikti, kas palielināsies sakarā ar braukšanu. Kā arī interešu izglītība cieš. Pieņemsim, mākslas skola, mūzikas skola, “Jundas” pulciņi sākas tieši pēc skolas beigšanas, un tad bērni netiek,” stāsta Rinkmane.

    Uz vienas skolas rēķina telpas citai?

    Vienlaikus gan vecākiem, gan skolas direktorei ir bažas par to, vai viņu skola netiek upurēta par labu citai Jelgavas skolai – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai.

    2. pamatskolas direktore Ināra Keiša rāda skaitļus – Spīdolas ģimnāzijā mācās 501 skolēns, bet telpu kapacitāte ir 288. Turklāt jaunie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka vienam skolēnam klasē jānodrošina vismaz divi kvadrātmetri. Esošajā ēkā Spīdolas ģimnāzija to nodrošināt nevar.

    „Protams, jārisina ir šī situācija. Tikai manī neizpratni rada, kāpēc par upuri ir kļuvusi 2. pamatskola,” neizpratnē ir Keiša.

    Uz to norāda arī vecāki. Viņi gan uzskata, ka ģimnāzijai piemērotākas būtu otras reformās apspriestās skolas - 6. vidusskolas - ēka. Pārmetumi ir arī domes virzienā. „Un mums, vecākiem, ir sajūta, ka, lai kā tas arī nebūtu, mēs runājam par privātu Rāviņa kunga interešu aizstāvību pret Spīdolas skolai doto solījumu pirmsvēlēšanu kampaņā,” uzskata Gatis Ozols.

    Arī Spīdolas ģimnāzija šobrīd nonākusi neapskaužamā situācija. Skola pēc reitinga ir labākā pilsētā, bet tās telpas nav piemērotas mācībām – to atzīst arī skolas direktore Ilze Vilkārse.

    „Manuprāt, jau pirms četriem gadiem mēs informējām, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par tām higiēnas prasībām, pilnīgi un galīgi neatbildīsim,” skaidro ģimnāzijas direktore.

    Tomēr risinājums atstāts uz pēdējo brīdi. Direktore saka, ka saprot arī citas skolas – neviens nevēlas pamest savas telpas. Tomēr saprot arī pašvaldību – Jelgavā mazākumtautību skolās ir brīvas vietas un ir iespēja atbrīvot vienu ēku. Vilkārse gan saka, ka neviens no piedāvātajiem variantiem skolai nebūs pats piemērotākais, bet, ja jāizvēlas, tad labāk 2. pamatskolas telpas.

    „Sarmas iela šādā ziņā, ka tas ir labajā krastā. Jo mūsu bērni kopumā ir šī krasta bērni, bet ne visi. Trešā daļa ir tā saucamie caurbraucēju bērni, kuri ar vecākiem kopā atbraukuši. Un mūsu vecāki ir izteikuši arī to sāpi, ka viņus traucētu, ka tas būtu tālu,” neslēpj Vilkārse.

    Jāatgādina, ka pirms pašvaldību vēlēšanām Jelgavas domes vadītāja Andra Rāviņa (Zaļo un Zemnieku savienība) solīja Spīdolas ģimnāzijai uzbūvēt jaunu ēku, bet šobrīd ideja, šķiet, pazudusi. Ģimnāzijas direktore gan joprojām uz to cer – stāstot, ka ir noskatīta pat potenciālā skolas atrašanās vieta.

    Pašvaldība: pārmaiņas skars vairākas skolas

    Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza intervijā Latvijas Radio klāsta, ka šajā brīdī, kad pilsētā ir brīvas vietas skolās, nebūtu pareizi būvēt jaunu ēku Spīdolas ģimnāzijai. "Ja ēkās ir vietas, tad brīvās vietas, mūsuprāt, ir jāizmanto optimāli."

    Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza Laura Dreimane
      Pārmaiņām Jelgavas izglītības sistēmā jānotiek, lai skolu tīkls ilgtermiņā būtu optimāls un lai bērniem būtu pieejama kvalitatīva izglītība. Jelgavā pie skolu tīkla reorganizācijas, pēc Auzas teiktā, tiek strādāts vismaz divus gadus.

       

      "Un, kā jau sižetā dzirdējāt, pret pārmaiņām Jelgavā iedzīvotāji, vecāki un arī skolu vadītāji nav. Jautājums, kā mēs šīs pārmaiņas vadām un sasniedzam šo rezultātu," saka Auza, atzīstot, ka daļai varētu nepatikt mācības vietas un ierastā dienas ritma maiņa.

      Pēc Auzas teiktā, skolu tīkla pārmaiņu procesā iesaistījušās visas pilsētas izglītības iestādes. Skolu tīkla reorganizācija neskars tikai vienu skolu.

      “Kopumā pilsētā pārmaiņas notiks vairākās izglītības iestādēs. Tās skars gan Jelgavas 3. sākumskolu, kas pārtaps par pamatskolu, gan Jelgavas Vakarmaiņu vidusskolu, kas apvienosies ar Jelgavas Amatu vidusskolu,” norāda Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja.

      Auza piebilda, ka Jelgavas pilsētas domes sēde, kurā plānots pieņemt gala lēmumu par Jelgavas pilsētas skolu tīkla reorganizāciju, plānota 28. februārī.

      1 komentārs
      Zane Līvmane
      Krievu skolas tāpat drīz nebūs!
      Pievienot komentāru
      Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti