Līdzīgi kā citas lielās pilsētas, arī Jelgava pēc šīm pašvaldību vēlēšanām kļūs par valstspilsētu, bet teritoriālā reforma tai ies secen, ļaujot palikt pilsētas rāmjos. Arī ievēlamo domnieku skaits – 15 – paliks nemainīgs. Taču konkurence uz vienu deputāta krēslu gan augs par gandrīz trešo daļu – pie Jelgavas varas grožiem grib tikt 149 pārstāvji no desmit sarakstiem.
Iedzīvotāju skaits Jelgavā katru gadu krītas par pāris simtiem un tagad tuvojas 56 tūkstošiem. Taču jelgavnieki strauji kļūst turīgāki – pilsētas budžets no 73 miljoniem eiro pirms četriem gadiem nu izaudzis līdz vairāk nekā simt miljoniem. Vēlēšanas gan turieniešus interesē visai maz, jo iepriekšējā reizē pilsētas nākotni noteica tikai 43 procenti balsstiesīgo.
Vai konkurentiem izdosies gāzt divdesmit gadus pie varas sabijušo mēru, «zaļzemnieku» Andri Rāviņu? Mediji ar katrām pašvaldību vēlēšanām arvien tiešāk uzdod šo jautājumu, uz ko balsotāji vēlēšanu dienā gan līdz šim atbildējuši noraidoši. Tiesa gan, kamēr citviet vēlētāju aktivitāte ir vidēji puse no visiem balsstiesīgajiem, jelgavnieki pie urnām dodas kūtri. Tas ļauj izteikt arī spekulācijas, ka ilgi pie varas bijušajiem vieglāk arī saglabāt pozīcijas, jo nobalso ar vietējo varu saistītie vai no tās atkarīgie.
Iespējams, vienai lielai daļai vietējā politiskā dzīve neinteresē vienkārši tāpēc, ka Jelgavā viņi uzturas tikai naktīs. Līdzīgi kā bijusī valsts kontroliere Elita Krūmiņa: “Jā, es esmu jelgavniece, bet neesmu bijusi ļoti aktīva Jelgavas dzīves baudītāja. (..) Ja es skatos tikai no tā, ka izbrauc cauri, esmu ievērojusi, ka Jelgava kļuvusi skaistāka, ir attīstījusies, ir daudzas lietas, kas uzrunā, arī kultūras dzīvē, vides sakārtošanā.”
Taču līdz Krūmiņas mājai privātmāju rajonā aizved izdangāts ceļš ar grantētu segumu. “Protams, ceļu jautājums Jelgavā ir aktuāls,” viņa piebilda.
Ja paraugās plašāk, ir redzams, ka Jelgavai labāk gājis ar fasādes, proti, centrālo ielu sakārtošanu, kamēr dzīvojamajos masīvos labus ceļus ik pa četriem gadiem var redzēt partiju programmās, nevis dzīvē.
Un neatbilstības un pat būtiskus pārkāpumus Jelgavas vietējās varas dzīvē Krūmiņas iepriekš vadītā Valsts kontrole ir atklājusi vairākkārt. Revidenti nelikumības atraduši poliklīnikas, slimnīcas, autobusu parka un saimniecisko dienestu darbībā. Vairāki uzņēmumu un iestāžu vadītāji zaudēja darbu.
Pēc kā Krūmiņa vadīsies, Jelgavā dodoties vēlēt? “Diezgan rūpīgi lasīju vēlēšanu programmas. Es nebiju ļoti priecīga, tās izlasot, jo ļoti daudz vispārīgo frāžu. Es skatos arī uz cilvēkiem, kādi ir šie kandidāti. Man ir svarīgi, kāds ir cilvēks, vai viņš ir savā dzīvē spējis izdarīt taustāmas lietas. Man liekas – ja tu pats neesi spējis izdarīt, tad diez vai pilsētu spēsi sakārtot,” pauda Krūmiņa.
Par aizvadītajiem četriem gadiem Jelgavā tieši un skarbi runā biedrības “Jelgavas attīstībai” vadības pārstāvis Jānis Āboliņš, kurš kopā ar sabiedrotajiem pirms vairākiem gadiem stājās pretī domei un tiesā panāca aizliegumu pilsētas centrā Lielupes krastā netālu no vēsturiskās Jelgavas pils celt būvmateriālu veikalu – noliktavu.
“Padomju laiku tradīcijas un cilvēki joprojām ir pie varas. Vara ir monopolizēta – šauras grupas rokās, kura pēc sava prāta dara, ko nu var sadarīt. Un es gribu, lai Jelgavā ienāk 21. gadsimts ne tikai saukļos,” sacīja Āboliņš.
Sabiedrība ar domi gan runā ne tikai ar tiesas zāles starpniecību, bet arī sadalot budžeta naudu. Nupat biedrībām tika simt tūkstoši eiro: lielākās summas pārskaitīja pensionāru organizācijai, kuras biedri ir arī valdošo partiju elektorāts, kā arī biedrībām, kuru vadībā ir varas partijas pārstāvji.
Zanes Rožkalnas vadītais Bērnu un jauniešu mūzikas klubs, kas 16 gadu laikā palīdzējis ap 2000 mazo jelgavnieku, no prasītajiem vairāk nekā 7000 eiro dabūja tikai astoņus simtus. “Un tad ir organizācija, kam ir 30 tūkstoši. Tas, protams, rada organizāciju starpā neizpratni. Nav skaidru kritēriju. Un tad rodas jautājums, kāpēc vispār nenolikt limitu šim finansējumam. Viens no risinājumiem būtu normāli, caurskatāmi, saprotami vērtēšanas kritēriji,” norādīja Rožkalna.
Zaļo un Zemnieku savienība tradicionāli Jelgavā ir bijis izteikti atbalstītākais politiskais spēks, kam stabilitāti palīdz noturēt Nacionālā apvienība. Šajās vēlēšanās saspīlētāku gaisotni rada no koalīcijas izstumtā un konkurentos nonākusī “Jaunā Vienotība”, kā arī vairāki gados jauni kandidāti, kas sola caurskatāmu pārvaldību un iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.
