Ziemas saulgrieži ir laiks, kad saule maina savu virzienu un sāk gaismas ceļu. Gada garākajā naktī Jelgavas vecpilsētā pulcējās tie, kuri vēlējās izzināt, kā ziemas saulgriežus jeb tā sauktos īstos Ziemassvētkus svinēja mūsu senči.
"Jā, mūsu ģimenē tiek godā celtas senās tradīcijas, un brīvajā laikā mums patīk arī uzdziedāt. Šogad jau ir izveidojusies mums tradīcija, un jau otro reizi nākam šeit svinēt ziemas saulgriežus," stāsta jelgavniece Līga.
Viena no ziemas saulgriežu tradīcijām ir bluķa vilkšana. Senatnē ķekatnieki bluķi vilkuši no mājas uz māju, savācot visas aizgājušā gada likstas, lai pēc tam tās kopīgi sadedzinātu. Mūsdienās folkloristi kopā ar citiem interesentiem ap vecpilsētu apmet trīs lokus, lai senākā Jelgavas daļa turpinātu atdzimt.
"Mēs gribam iedzīvināt ne tikai pilsētas centru, bet arī pilsētas nomales. Cilvēkiem parādīt, kā agrāk bija, jo mūsu Ziemassvētki tagad ir tādi eiropeiski, un mēs gribam parādīt kā tieši latvieši svinēja Ziemassvētkus. Atdzīvināt to atmiņu, to vēsturisko momentu," saka Žanna Novaša, pasākuma organizatore un biedrības ''Jelgavā 21. gadsimts'' valdes priekšsēdētāja, pasākuma organizatore..
Lai gan mūsdienās Ziemassvētki tiek uzskatīti par mierpilnu pārdomu laiku, sendienās tie bijuši jautri svētki ar dziesmām, dejām un rotaļām. Tā bijusi arī iespēja jauniešiem satikties.
"Kāpēc jaunie nāca? Padejot. Ko vecie? Paēst desas. Tad tie Ziemassvētki bija tādi lustīgi. Ļoti lustīgi, jo nav jau vēl pavasara nabadzība iestājusies, vēl ir visa kā gana," zina stāstīt Ina Broma, folkloras kopas ''Dimzēns'' dalībniece.
Kad svinēt Ziemassvētkus un kādas tradīcijas ievērot, ir katra paša ziņā, tomēr neatkarīgi no tā saule ir pagriezusies uz pavasara pusi, un jau janvāra sākumā dienas garums par dažām minūtēm būs pieaudzis.
