Viņa skatījumā pēc reformas Jelgava kā pilsēta pazudīs no Latvijas kartes. Līdz ar to nav zināms, vai pašvaldībai būs iespējas saņemt atbilstošu finansējumu no starptautiskām organizācijām pilsētas infrastruktūras sakārtošanai.
Rāviņš domā, ka tas pilsētas attīstībai būs milzīgs zaudējums un iedzīvotājiem par dažādiem pakalpojumiem nāksies maksāt vairāk.
“Mēs esam redzējuši jau dokumentus, kuros Jelgavas pilsētas skolas vairs nav. Ir Jelgavas novada skolas, un mēs esam kategoriski pret šādu formulējumu,” paziņoja Rāviņš.
Pilsētas statuss Jelgavai piešķirts jau 16. gadsimtā. Jau gandrīz astoņdesmit gadus Jelgava ir republikas pakļautības pilsēta, un zaudēt pilsētas pašpārvaldes tiesības, kā arī jelgavnieku unikālo identitāti deputāti nevēlas.
Ārkārtas domes sēdē tika nolemts, ka jaunas administratīvas teritorijas - Jelgavas novada izveide, kurā būtu apvienota Jelgavas pilsēta un Jelgavas un Ozolnieku novadi - uzskatāma par juridiski nekorektu un netaisnīgu, un ir pretrunā ar demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības principu.
Rāviņš uzskata, ka procesuālās lietas nav atrunātas, projekts nav saprotams un reforma ir prettiesiska.
“Ir Eiropas [Pašvaldību] harta, un mēs esam apņēmušies to ievērot. Iestājoties OECD, esam apņēmušies arī šīs procedūras ievērot. Šīs procedūras šobrīd nav ievērotas,” klāstīja Rāviņš.
Būtiska kļūda jaunajā administratīvi teritoriālās reformas plānā esot lielo pilsētu integrēšana novados, kas ieguvumu īsti nedošot ne pilsētai, ne laukiem.
Jelgavas pilsētas domes deputāts Gunārs Kurlovičs (Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja, ka “lielā pilsēta, pievienojot sev milzu lauku teritoriju, viennozīmīgi tur dominēs, bet tai pašā laikā zaudēs ļoti daudz ienākumos, un iedzīvotājs viennozīmīgi cietīs, ieguvēja nebūs arī tā lauku teritorija, jo viņa noteikti paliks tādā kā sekundārā lomā”.
No ārkārtas sēdē klātesošajiem deputātiem pret lēmumu balsoja tikai viens deputāts - Lauris Zīverts no “KPV.LV”.
“Es vairāk paļaušos uz ministrijas pieņemto lēmumu. Tā nav īsti mana kompetence, bet principā es uzskatu, ka nekas slikts nebūs, ja Jelgavas teritorija kļūs lielāka,” skaidroja Zīverts,
„Mēs esam šo lēmumu aizsūtījuši visām atbildīgajām institūcijām un gaidīsim, protams, viņu rīcību. Pašvaldību savienība pirmdien rīko ārkārtas domes sēdi, kurā mēs runāsim ne tikai par teritoriālo reformu, bet mēs runāsim arī par budžeta veidošanas principiem. Pašvaldībām šobrīd tiek uzkrauti jauni un jauni pienākumi, kuri prasa lielus finansiālos ieguldījumus. Un mēs neesam dzirdējuši un redzējuši, kādas būs kompensācijas, bet esam tikai redzējuši samazinājumus,” sacīja Rāviņš.
Līdzīgu rezolūciju ar aicinājumu apturēt novadu reformu Valsts prezidentam, ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) jau nosūtīja Jelgavas novads kopā ar Rēzeknes, Ventspils un Daugavpils novadiem. Iebildumus pret jauno teritoriālo sadalījumu LPS saņēmusi arī no daudziem citiem novadiem.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sacīja, ka “tas nozīmē, ka pašvaldības domā līdz, vērtē, un tādu pašu attieksmi sagaida no ministrijas. Nav pieņemami, ka nekvalitatīvs dokuments tiktu virzīts uz priekšu”.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 36, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno arī izmaiņas pašvaldību ievēlēšanas kārtībā, lai jaunajās pašvaldībās nodrošinātu līdzsvarotu apgabalu pārstāvniecību.
