Ap četrdesmit māju iedzīvotāji Jelgavā ik dienu uz savu pilsētu noraugās no sestā, devītā vai divpadsmitā stāva. Ugunsdzēsēji tās sauc par augsta riska ēkām, kas iekļautas arī neplānoto pārbaužu sarakstā.
“Pārsvarā tiksimies ar apsaimniekotājiem, no viņiem pieprasīsim dokumentus, un arī izstaigāsim visas koplietošanas telpas, pagrabus un bēniņus,” stāsta VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raimonds Kudlis.
Mērķis gan neesot nevienu sodīt, tāpēc pirms pārbaudēm inspektori ar māju vecākajiem tiekas informatīvā seminārā, lai atgādinātu galvenos drošības noteikumus.
Māju vecākajiem lielākās raizes gan sagādā tie drošības jautājumi, kuru izpildei nepieciešams finansējums. “Mums divpadsmitstāvenēs briesmīgi nesakārtota tā ventilācijas sistēma. Tā ir praktiski nojaukta, un atjaunošanai vajag briesmīgi daudz līdzekļu,” stāsta kādas mājas vecākais Viktors Valainis.
Četros gados Viktoram savā mājā gandrīz izdevies panākt, lai kāpnes netiktu pārvērstas par krāmu noliktavu, un uzstādīt sensoro apgaismojumu. Taču no iekšējās ugunsdzēsības sistēmas palicis vien stends.
Uzrunātie iemītnieki piekrīt, ka būtu nepieciešams to atjaunot, bet šaubās, vai izdotos vienoties par finansējumu. “Personīgi es domāju, ka jāatjauno. Visa māja lai maksā. Es esmu gatava maksāt par visu, kas nāks par labu manai mājai, bet tikai saprātīgās robežās,” saka daudzstāvu mājas iemītniece Olga.
Dažkārt iedzīvotāji aizmirst, ka drošība un ugunsdrošība nav gluži viens un tas pats. Pagraba durvis ir slēgtas, bet ar restēm norobežotas arī atsevišķas pagrabu sekcijas. Restes piemetinātas arī virs pagraba logiem.
Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu juridiskas personas var sodīt ar naudas sodu no 280 līdz 1400 eiro.
Ugunsdrošības pārbaudes, kuru laikā visā Latvijā izlases kārtībā tiks pārbaudītas dažādas ēkas, notiks līdz 15.septembrim.
