Pirms 77 gadiem parakstot Molotova – Rībentropa paktu, kura oficiālais nosaukums bija ''Neuzbrukšanas līgums starp Padomju Savienību un Vāciju'', tika izlemts arī Latvijas un latviešu liktenis. “Līdz tam es pat nezināju, ka ir tāda jau'1939.gadā Maskavā izdota karte, kur Baltijas valstis ir iekļautas savienībā,” stāsta jelgavnieks Rihards Melderis.
Par šāda pakta esamību daudzi citi uzzināja tikai pēc pusgadsimta, kad ļaudis dzīvā ''ķēdē'' caurvija Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Es atceros, kā mašīna pēc mašīnas skrēja projām uz Iecavu. Mēs bijā uz Rīgas pusi no Iecavas. Tāds pacēlums bija latviešiem… tāds nebija nekad piedzīvots Rokās sadevušies… viens pēc viena,” atceras Ozolnieku novada iedzīvotājs Gunārs Balodis.
“Es kā represētā, kas no 1941.gada bijusi Sibīrijā, man, atzīšos godīgi, bija kaut kur iekšā arī bail. Man kaut kas drebēja, bet saviļņojums bija briesmīgs, ļoti liels. Un, salīdzinot ar tagadējo, mēs kaut kur kaut ko esam palaiduši garām,” secina Tērtvetes novada iedzīvotāja Laura Zeime.
Emocijas par 1989.gada 23.augustu arī citiem uz piemiņas pasākumu sanākušajiem ir tikpat spilgtas, vien bažas māc, vai tikpat spēcīgas patriotisma jūtas ir arī jaunajai paaudzei. “Kad iesauc uz papildu apmācībām rezervistus, no 139 ierodas 33, bet mēs gājām visi un Kurzemes katls bija, kad nebija kur vairs palikt, un neviens nepadevās,” stāsta Ozolnieku novada iedzīvotājs Gunārs Balodis.
