Dienas ziņas

Satraukums par radioaktīvo atkritumu glabātavas izveidi

Dienas ziņas

Valmieras dome iegādājas bijušā gaļas kombināta īpašumus

Jelgavā apspriež Ziemeļu tilta būvniecību

Jelgavā apspriež plānotā Ziemeļu tilta iespējamo ietekmi uz vidi

Pēc trīs gadu ilgas izpētes apspriešanai nodots ietekmes uz vidi novērtējums Jelgavas Ziemeļu tilta būvniecībai. Gandrīz pusotra kilometra garais tilts atslogotu pilsētas centru no transporta plūsmas. Iecerēts, ka tas paātrinātu kādreizējā lidlauka attīstību. Taču to nevar uzcelt, nešķērsojot dabas liegumu.

Automašīnu skaits, kas šķērso tiltu pāri Driksai un Lielupei Jelgavā, diennaktī sasniedz jau četrdesmit tūkstošus. Samazināt transporta plūsmu un izplūdes gāzes pilsētas centrā, kā arī ekonomēt braucēju laiku paredzēts ar Ziemeļu tilta izbūvi.

“Tilta trasējums pilsētas attīstības plānā ir paredzēts jau kopš 1959. gada. 2008. gadā mēs bijām plānojuši, ka varēsim piesaistīt Eiropas struktūrfondus šī projekta īstenošanai. Vienlaicīgi tika gatavots tehniski ekonomiskais pamatojums,” norāda Jelgavas attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.

1376 metrus garais tilts  Driksu un Lielupi šķērsos pilsētas ziemeļu daļā un savienos RAF dzīvojamo masīvu ar Dobeles šoseju. Projekts gan nav vienkāršs, jo kopš 2004. gada Lielupes palienu pļavas iekļautas “NATURA 2000” teritorijā.

“Lai to neiznīcinātu, ir nepieciešami kompensējošie pasākumi. Kompensējošie pasākumi, tās ir papildu teritorijas, kurām jānodrošina aizsardzība un kas nodrošinās šo dzīvotņu nesamazināšanos,” norāda SIA''Estonian, Latvian&Lithuanian Environment'' projektu vadītāja Lūcija Kursīte.

Lai iespējami mazāk bojātu lieguma teritoriju, būvniecības vajadzībām netikšot būvēti arī pievadceļi. Kompensējošā teritorija, kas būs vairāk nekā 50 hektāru platībā un daudzkārt pārsniedzot lieguma teritoriju, ko skars būvniecība, jau esot atrasta. Bet, kad projekts, kura izmaksas jau 2016. gadā tika lēstas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā, varētu tikt īstenots, gan neesot zināms.

“Tad, kad būs pieejams finansējums, mēs to noteikti īstenosim, jo ziņojums jau parāda, ka šī ir vienīgā alternatīva, vienīgais risinājums plašas sabiedrības interesēs,” saka Osīte no Jelgavas domes.

Uz ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sanākušie lielus iebildumus necēla, tomēr daudziem šķiet, ka šis projekts varētu būt pārāk dārgs un nav nepieciešams.

“Ja tiešām būtu pārdomāti uzbūvēts, varbūt tur varētu eksistēt. Bet tie ir 2, 3, 5 gadi būvniecības darbiem, kad liegums būs padarīts par būvlaukumu...,” bažīgs ir jelgavnieks Einārs Nordmanis.

“Mums kā Jelgavas burātājiem ļoti svarīgi, lai pēc tilta izbūves būtu iespējama burāšana.  Svarīgs ir tilta augstums,” norāda Jelgavas Jahtkluba vadītājs Aleksandrs Jakovļevs.

Sabiedriskā apspriešana noslēgsies 27. aprīlī, bet pēc tam ietekmes uz vidi novērtējums tiks nodots apstiprināšanai  Vides pārraudzības valsts birojā, Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt