Puspiecos vakarā autobuss, ar kuru skolēniem jābrauc no Salas pagasta uz mājām Sunākstē, slidenā ceļa dēļ nevarēja uzbraukt kalnā. Autobusa šoferis aizveda bērnus atpakaļ uz pieturu, kur tie bija iekāpuši, pateica, lai zvana vecākiem, ka viņi var braukt bērniem pakaļ, un pats aizbrauca prom.
21 kilometru attālā Salas vidusskola ir Sunākstes pagasta bērniem vistuvākā skola. Tā kā skola atrodas citā novadā, pašvaldības organizētā skolēnu autobusa pakalpojumi bērniem nav pieejami, tāpēc viņiem jābrauc ar satiksmes autobusu, ko nodrošina “Jēkabpils autobusu parks”.
Otrklasnieka mamma Kristīne bez piecām minūtēm piecos saņēmusi no sava bērna īsziņu: “Brauc pakaļ! Mūs izsvieda no autobusa. Netiek kalnā.”
“Šoferis nav pārliecinājies, vai bērni var sazvanīt vecākus, vai vispār visiem ir telefons, lai varētu sazināties ar vecākiem.
Viņš teica: kalnā netieku, zvaniet vecākiem, lai brauc pakaļ! Viss. Man bērns atbildēja, ka viņš nav pat no sākuma sapratis, kāpēc ir jākāpj ārā. Kāpa visi, viņš arī kāpa,” stāstīja Kristīne.
Sieviete uzskata – tā ir laimīga sakritība, ka viss beidzies labi. Ārā bijis auksti, un šoferis varējis vismaz atļaut bērniem pagaidīt autobusā, siltumā, nevis vienkārši doties prom, pat neatdodot naudu par nenotikušo braucienu. Autobusa biļete vienā virzienā maksā 1 eiro un 5 centus. Nākamajā dienā sazvanītā “Jēkabpils autobusu parka” dispečere apšaubījusi, ka naudu par biļeti būs iespējams saņemt atpakaļ. Viņa likusi zvanīt uzņēmuma sekretārei, kura savukārt pat nedomāja izteikt nožēlu par nejauko starpgadījumu, bet attīstīja citu teoriju – varbūt šoferis naudiņu atdeva, bet bērns saka, ka nav atdota.
“Kā tā var būt? Vai tā nauda netiek reģistrēta? Biļetes netiek reģistrētas?” sacīja Kristīne.
Pēc “Jēkabpils autobusu parka” Pārvadājumu daļas vadītājas Aijas Veteres teiktā, sekretāre esot informēta, ka situācijās, kad reiss netiek izpildīts, nauda ir jāatgriež.
Tomēr Kristīne uzsvēra, ka šoreiz runa nav par naudu, bet par attieksmi:
“Autobusa šoferim būtībā vajadzēja sagaidīt vecākus. Jo vienu bērnu paņem, cits bērns paliek gaidīt pieturā viens pats, kamēr vecāki atbrauc pakaļ. Mēs to nepieļāvām, bet tā varēja būt.”
Arī “Jēkabpils autobusu parka” Pārvadājumu daļas vadītāja Vetere neatvainojās par nepatīkamo situāciju. Pie visa vainojami ir neizbraucamie reģionālās nozīmes ceļi, šī iemesla dēļ nenotiek ļoti daudz reisu. Vienīgais normatīvais regulējums paredzot, ka šādās un līdzīgās situācijās autobusa vadītājam ir jāpārliecinās, ka bērni atrodas drošā vidē.
Vetere skaidroja: “Tā kā bērni bija paņemti turpat Salas pagasta pieturvietā, kas atrodas pāris simts metru attālumā no skolas, transporta līdzekļa vadītājs izpildīja visu, kas viņam pienākumos pateikts: uzrunāt bērnus, pateikt, lai viņi sazinās ar vecākiem, pārliecināties, ka viņi arī zvana. Tā kā viņš redzēja, ka tā skola ir blakus, tātad viņš pārliecinājās, ka bērni ir drošā vietā.”
Tomēr Autotransporta direkcijas pārstāvji, sazinoties ar “Jēkabpils autobusu parku” un iztaujājot šoferi, pārliecinājušies, ka viss nebūt nav bijis tik nevainojami, kā to klāsta pārvadātāja pārstāve.
“Tas akmens autobusa vadītāja lauciņā ir droši vien tas, ka viņš nepārliecinājās.
Viņš gan runāja par to, ka viņš esot pateicis, ka autobuss tālāk nevar braukt, esot aicinājis bērnus sazināties ar vecākiem, bet viņš nepārliecinājās, vai bērni to izdarīja,”
atzina Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.
Autotransporta direkcija ik pa laikam atgādina pārvadātājiem, kā jārīkojas, ja runa ir par bērnu drošību sabiedriskajā transportā. Arī pēc šī starpgadījuma ir izsūtīta atkārtota informācija, ko tagad ir sadzirdējis “Jēkabpils autobusu parks”.
“Mēs jau izstrādājām vadlīnijas, kas autobusa vadītājiem jāievēro. Turpmāk visi šie bērni, kas netiek līdz savai vajadzīgajai pieturai, tiek nogādāti līdz autoostai, tiek sazvanīta policija. Bērns tiek atdots policijai vai vecākiem, kas ierodas pēc bērna,” informēja Vetere.
Autotransporta direkcija šogad ir saņēmusi septiņas sūdzības par sabiedriskā transporta vadītāju rīcību situācijās, kur iesaistīti bērni.
