Aktīvisti savākuši 774 parakstus un iesnieguši to novada pašvaldībai, kas tālāk to iesniegusi uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Vēstuli parakstījis arī kāds Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums.
Ceļu no Aknīstes uz Lietuvu ikdienā lieto daudzi kokmateriālu pārvadātāji un arī piena pārstrādes uzņēmumi, kuri produkciju iepērk Latvijā. Ceļš uz Jēkabpils pusi ir asfaltēts un atrodas tehniski labā stāvoklī, tomēr aiz Aknīstes ceļam vairāku kilometru garumā nav cietā seguma.
“Gan Latvijas sportisti brauc uz Lietuvu, gan Lietuvas sportisti brauc pie mums. Mēs popularizējam dzimto vietu, gan arī pašu Latviju. Ir mazliet neērti, ka pa tādiem ceļiem ir jābrauc uz sacensībām,” izteicās Aknīstes iedzīvotājs Māris Ozoliņš. ''Autoceļš P74 sākas uz Latvijas–Lietuvas robežas. Lietuvas pusē ir labs asfalta segums, bet, iebraucot Latvijā, sākas zemes grants ceļš.”
Parakstu vākšanas iniciatore Lāsma Prande pastāstīja, ka viņa jau pirms vairākiem gadiem, strādājot vietējā pašvaldībā, rakstījusi vēstules Satiksmes ministrijai un LVC par šī ceļa sakārtošanu.
“Tajā brīdī atbalstu neguvām, un tagad kā Aknīstes vietējās kopienas pārstāve uzsāku šo idejas īstenošanu. Sagatavojot vēstuli, tā tika nosūtīta Jēkabpils novada pašvaldības deputātiem, kuri vienbalsīgi atbalstīja šo ideju,” pastāstīja Prande.
LVC komunikācijas nodaļas vadītāja Anna Kononova informēja, ka iepriekš minētais ceļa posms pašlaik nav prioritāri atjaunojamo ceļu sarakstā.
“Runājot par konkrēto grants ceļu, tad patlaban netiek plānota šī ceļa posma asfaltēšana.
Arī pēc parakstu saņemšanas tas netiks plānots. Šie posmi jau ir zināmi, kuros primāri tiks ieguldīti līdzekļi. Un tie tiek izvēlēti pēc principa, ka šiem ceļiem ir jāsavieno valsts pilsētas vai novadu administratīvie centri savā starpā. Vai arī šie posmi nodrošina pārrobežu savienojumus, bet tur ir jābūt lielai satiksmes intensitātei,” stāstīja Kononova.
Aknīstes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Striks ("Konservatīvie") gan uzsvēra, ka valstij līdzekļus šī ceļa asfaltēšanai vajadzētu atrast, jo tā tiek veidots Latvijas tēls, kas pašlaik diemžēl iezīmējas kā slikts ceļu dēļ.
“Mēs visi dzīvojam civilizētā vietā un uz Rietumeiropu gribētu braukt pa asfaltētu ceļu, nevis pa dubļiem. Un bieži esmu dzirdējis atrunas, ka nav finansējuma, bet, manuprāt, kad vajag noasfaltēt 5 kilometrus ceļa, kas nav ļoti daudz, tad ir vajadzīga gribēšana,” uzsvēra Striks.
Lietuvā finansējums ceļa posmiem, kuri ved uz Latviju, ir atrasts pirms vairākiem gadiem.
Satiksmes ministrijas 2022. gada budžeta projektā kopumā valsts autoceļu nozarei plānots 327 miljonu eiro liels finansējums.
