Daļa Jēkabpils novada iedzīvotāju, kuri jau gadiem ilgi īrē pašvaldības dzīvokļus, saņēmuši paziņojumus par to, ka no īres dzīvokļiem būs jāizvācas. Pašvaldība sākusi pārskatīt īres līgumus un vērtēt, kurus līgumus pagarināt, kurus – ne. Daļai īrnieku pateikts, ka pēc sešiem mēnešiem īres dzīvoklis būs jāpamet, bet daļa pēc sarunas ar pašvaldību vēl ir neizpratnē.
Arī jēkabpilietei Sarmītei ir bažas par nākotni. Viņa sacīja: "Divistabu dzīvoklī dzīvojam no 1999. gada. Man ir 1. grupas invalīds puika. Mums ir trūcīgo statuss. Nedēļu atpakaļ saņēmu informāciju, zvanu no pašvaldības, ka man ir jāiet, jāpārslēdz īres līgums. Uz cik ilgu laiku noslēgs īres līgumu, to viņi man nevarēja pateikt; vai vispār mums atļaus dzīvot tajā dzīvoklī, arī nevarēja pateikt, bet par katru cenu centās iestāstīt to, ka mums šis dzīvoklis ir jāizpērk. Es arī paskaidroju, ka mums nav tādu līdzekļu, par ko šo dzīvokli izpirkt. Pagaidām mēs gaidām atbildi, atbildes vēl nav. Tas rada tādu ļoti lielu satraukumu."
Īrnieki ir neizpratnē, kādēļ nevar īres līgumus pagarināt, sevišķi tādēļ, ka daudzi ir godprātīgi maksājuši īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķinus.
Jēkabpils novada pašvaldībā skaidroja, ka ir mainījusies likumdošana valstī, tādēļ tiek pārskatīti īres līgumi. Daļai īrnieku pusgada laikā būs jāpamet dzīvokļi, jo viņiem esot zudis tiesiskais pamats īrēt dzīvokli, piemēram, ja dzīvoklis savulaik iedots kā palīdzība daudzbērnu ģimenei un tagad bērni jau sen pilngadīgi.
Jēkabpils novada domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Ainars Vasilis (Latvijas Zaļā partija) norādīja: "Jāsaprot, ka palīdzības jautājums, šajā gadījumā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, ir laicīgs jautājums. Es tev iedodu, bet tas, ka tev ir jārisina tas jautājums. Likumdošana ir pateikusi, ka ir jārisina jautājums. Kā jebkura palīdzība, viņa vienu brīdi sākas, vienu brīdi beidzas."
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags ("Konservatīvie") uzsvēra, ka pašvaldība kā dzīvokļu īpašniece var lemt par īrnieka izlikšanu no dzīvokļa.
"Kāpēc, piemēram, ja es īrēju dzīvokli no privātā, es apzinos, ka tas dzīvoklis nav mans, es domāju, kā tālāk rīkoties, – vai iegādāties īpašumu pašam vai turpināt īri, zinu, ka vienā dienā izīrētājs var pateikt – vācies, es vairāk tev neizīrēšu. Apmēram līdzīgi ir pašvaldībai. Pašvaldība ir iedevusi dzīvokli, palīdzējusi tev, bet tu esi paņēmis un apzinājies, ka tas dzīvoklis nepieder tev," pauda Vanags.
Ekonomikas ministrijā gan skaidroja, ka, iespējams, pašvaldība ir ne līdz galam izpratusi izmaiņas likumdošanā. Jaunie regulējumi neattiecas uz dzīvokļiem, kas izīrēti kā palīdzības sniegšana dzīvokļu jautājumu risināšanā.
Ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidroja: "Likums neparedz nekādus pārejas noteikumus, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar likumu par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Līdz ar to pašvaldība nevar prasīt pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus, kas ir noslēgti saskaņā ar šo likumu. Respektīvi, visus, kas ir saņēmuši palīdzību, jo likuma pamatmērķis ir vērsts uz priekšu, uz jaunām tiesiskām attiecībām, kas tiks nodibinātas nākotnē."
Ministrijā norādīja, ka pašvaldībai neesot obligāts pienākums pārskatīt arī tos īres līgumus, kuri noslēgti par dzīvokļiem, kas nav piešķirti kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet pašvaldībai esot tiesības to darīt.
Auders skaidroja: "Pašvaldībai principā ir divas iespējas, ko darīt ar neprivatizēto fondu. Viņi var paaugstināt īres maksu, otrs ceļš, ko viņi acīmredzot ir izvēlējušies, viņi ir izvēlējušies noteikt īsu termiņu un pēc tam atsavināt šos dzīvokļus. Varu pieņemt, ka, visticamāk, to dzīvokļu īres maksa ir par mazu un viņi nav rentabli uzturami."
Pašvaldībā skaidroja, ka izīrēto dzīvokļu esot par daudz, tādēļ ir nolemts daļu dzīvokļu atsavināt. Īrniekiem tiek dots laiks – seši mēneši, kā arī tiek piedāvāts dzīvokli iegādāties. Lai gan vietvarā norādīja, ka īrniekiem, kuri šajos dzīvokļos dzīvo, neesot pirmpirkuma tiesību, Auders tam nepiekrīt.
"Tas gan neatbilst taisnībai, jo Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, ka vispirms ir piedāvājams īrniekam dzīvoklis," piebilda Ekonomikas ministrijas pārstāvis.
Savukārt tie pašvaldības dzīvokļi, kuri piešķirti īrniekiem kā palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, vispār nedrīkst tikt atsavināti. Var secināt, ka pašvaldībai ir tiesības pārskatīt un nolemt izbeigt īres līgumus tikai par tiem dzīvokļiem, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Ja tiek nolemts dzīvokli atsavināt, vispirms tas jāpiedāvā īrniekam, skaidroja Ekonomikas ministrijā.
