Ik pa laikam var dzirdēt par pārpratumiem, kas veselības aprūpes sistēmā radušies nesakārtoto normatīvo aktu dēļ. Nesen plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja atgadījums, kad kāda sirmgalve Jēkabpils reģionālajā slimnīcā fiksēta pie gultas nolūkā, lai viņa nespētu nodarīt sev kaitējumu. Tomēr, lai izvairītos no līdzīgiem nepatīkamiem starpgadījumiem, nepieciešams papildināt normatīvos aktus.
"Pacienti, kuri ir dementi, disorientēti un neorganizēti. Tādi pacienti gadās. Fiksācija ir vispārpieņemta prakse Eiropas slimnīcās. Tikai tas, ka tā nav saregulēta ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem Latvijas valstī," teica Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris.
Ministrs Belēvičs piekrita, ka "šādiem dokumentiem tiešām ir jābūt". "Patlaban tas tiek kontrolēts ar katras ārstniecības iestādes iekšējiem dokumentiem," viņš piebilda.
Savukārt Rēzeknē kopš pavasara aktīvi norit diskusijas par iespēju apvienot reģionālo slimnīcu ar poliklīniku. Lai gan šis lēmums iestādēs tiek vērtēts pretrunīgi, ministrs tajā saskata tikai priekšrocības. Nākotnē iespējama arī Ludzas slimnīcas pievienošana.
"Skatoties no pacientu viedokļa, kas ir vienīgais faktiskais skatījums, šāda apvienošanās, manuprāt, ir pareizs solis," uzskata Belēvičs. Viņaprāt. tādējādi tiek ietaupīti resursi. Tas ļauj samazināt līdzmaksājumus pacientiem, kam veselības aprūpe līdz ar to kļūst pieejamāka. Tāpat ir iespējams palielināt atalgojumu medicīnas darbiniekiem.
Tomēr bieži vien pacientiem pakalpojumi nav pieejami speciālistu trūkuma dēļ. Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja Margarita Sveļjeva uzsver, ka šīs problēmas risināšanai primāri būtu jāsakārto atalgojuma jautājums.
"Tā atbildība, kas gulstas uz māsiņām, kas strādā 24 stundas diennaktī un ir pie slimnieka... Un, ja vēl ir jāklausās šīs negācijas medicīnas virzienā. Protams, tā ir niecīga nauda. Meitenes ir pārgurušas - lai kaut kā savilktu savu kopējo budžetu, skrien, piestrādā kaut kur citur, kaut vai tajā pašā Rīgā," klāstīja Sveļjeva.
