Jēkabpili no Rīgas šķir apmēram divu stundu garš brauciens. Jaunā Jēkabpils novada dome spriež, ka notiekošajam galvaspilsētā, tai skaitā ministrijās, pašvaldībai tomēr jābūt tuvāk. Tāpēc pieņemts lēmums sākt veidot savu pārstāvniecību.
“Mēs izveidojām atsevišķu štata vietu. Tas ir viens cilvēks, kas tur darbosies. Mana cerība nākotnē ir, ka tā varētu būt Sēlijas pārstāvniecība Rīgā,”
pastāstīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).
Viņš skaidroja, ka pārstāvim būs jādodas uz ministrijām, lai būtu klāt Eiropas Savienības finansējuma sadales vadlīniju izstrādē.
“To mēs esam jau pieredzējuši, ka ir dažas pašvaldības, kas bija tam visam klāt, ielobēja to, ko vajadzēja viņiem, projekti bija gatavi tādi, kas bija vajadzīgs viņiem. Un mēs palikām tā kā maliņā,” norādīja Ragainis.
Pašvaldības pārstāvniecības galvaspilsētā ir arī, piemēram, Ventspilij, Liepājai un Valmierai. Tie ir sanāksmēm pielāgoti nelieli biroji Vecrīgā, kur ierodas ne tikai politiķi vai ierēdņi, bet arī uzņēmēji, potenciāli investori.
Vienlaikus abām no Rīgas attālākajām valstspilsētām Rēzeknei un Daugavpilij tādu nav. Latgales pašvaldību pārstāvji izmanto Latgales plānošanas reģiona pārstāvniecības telpas.
“Notiek dažādas tikšanās. Gan ar Saeimas deputātiem, arī pašvaldību vadītāji ļoti bieži [tur] tiekas. NVO sektors ir organizējis dažādas tikšanās tur. Un galu galā bija arī laika periods, kad plānošanas reģiona pārstāvniecībā notika pat folkloras kopu mēģinājumi,” pastāstīja Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis.
Pirms krietna laika Daugavpilij bijusi sava pārstāvniecība, bet tas izvērties par īslaicīgu projektu.
“Ņemot vērā administratīvās izmaksas, lai uzturētu šīs telpas, tas, protams, kaut ko maksā. Tāpēc paralēli reģiona pašvaldībām uzturēt savas pārstāvniecības, nu, tas būtu nelietderīgi,” komentēja Zuģickis.
Cik pārstāvniecības uzturēšana izmaksā, Latgales plānošanas reģionā neatklāja, bet skaidroja, ka tā tiek segtas, piesaistot fondu finansējumus. Tikmēr Liepājā uzsvēra, ka viņu pārstāvniecībai ir sena vēsture un tās uzturēšana atmaksājas.
“Mums pārstāvniecībā darbojas divi darbinieki: biroja vadītājs un administrators. Vidēji tās izmaksas ir 3,5 tūkstoši eiro. Tai skaitā tā ir telpu noma, uzturēšana un darbinieku algas,” paskaidroja Liepājas pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne.
Aptaujātajās pārstāvniecībās atzina, ka kovida pandēmijā šo biroju loma mazinājusies, bet slēgt tos nav plānots.
