Dienas ziņas

Karostas vēsturisko apbūvi savieno ar jaunu rūpnīcu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Noraida bažas par koledžas nākotni

Jēkabpils Agrobiznesa koledža varētu atteikties no augstākās izglītības programmām

Augstākās izglītības iestāžu reorganizācijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno pievienot Jēkabpils Agrobiznesa koledžu nevienai no augstskolām, bet stiprināt tās profesionālās izglītības sadaļu, kas nozīmētu koledžas atteikšanos no augstākās izglītības programmām. To, apmeklējot koledžu, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija). 

Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar struktūrvienību Barkavā šobrīd ir 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas īsteno gan studiju programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas. Informācijas trūkuma dēļ par valstī iecerētajām izmaiņām augstākajā un profesionālajā izglītībā Jēkabpilī strauji izplatījās bažas par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas iespējamo pievienošanu kādai no Latvijas augstskolām. 

IZM iecere ir koledžas izslēgt no Augstskolu likuma un “pārcelt” uz Profesionālās izglītības likumu. Neizprotot izmaiņu būtību, Jēkabpilī radās satraukums, vai Agrobiznesa koledža drīkstēs turpmāk palikt kā atsevišķa izglītības iestāde. Variantu kļūt par kādas Latvijas augstskolas filiāli koledžā vērtēja ar lielām bažām.

“Studiju programmas nav tik pieprasītas, mums ir problēmas nokomplektēt studentus uz budžeta vietām, un mēs redzam, ka ir ļoti liels atbirums. Studenti nepabeidz vai kaut kādu citu apsvērumu dēļ grupas nenokomplektējas,” norādīja koledžas direktore Rita Pole.

Tas rada bažas par spēju izpildīt augstskolām izvirzītos kritērijus. Koledžā pauda satraukumu par tālāko nākotni, jo vāji attīstīta filiāle nebūs vajadzīga nevienai augstskolai. 

Tomēr izglītības un zinātnes ministre, apmeklējot koledžu, bažas noraidīja.

“Mūsu prakse nav pievienot mūsu koledžas augstskolām, un arī šobrīd mēs neplānojam pievienot Jēkabpils Agrobiznesa koledžu nevienai no augstskolām, bet stiprināt tās profesionālās izglītības sadaļu, to izveidot par vienu spēcīgu profesionālās izglītības iestādi, kur droši vien tuvākajā nākotnē būtu jādomā par atteikšanos no līdzšinējām augstākās izglītības cikla programmām, tās savukārt nododot kādai citai universitātei vai augstskolai,” skaidroja Muižniece.

Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka skolai sadarbībā ar pašvaldību ir iespēja piesaistīt kādu no augstskolām, kas varētu īstenot savas augstākās izglītības programmas koledžas telpās.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) sacīja: “Mums noteikti ir svarīgi, lai augstāko izglītību būtu iespēja dabūt tuvāk, jo ne visi var atļauties dzīvot kopmītnēs Rīgā vai Daugavpilī vai izbraukāt. Tas nav tik vienkārši, ir daudzi, kuri strādā un vēlas pārprofilēties vai papildināt savas zināšanas un izglītību. Viņiem šī iespēja būs šeit. Tā mēs esam izrunājuši un vienojušies. Tas pilnībā apmierina pašvaldības intereses.”

Arī koledžas vadība pēc tikšanās ar Muižnieci uzsvēra, ka piekrīt šādam attīstības scenārijam. IZM atzīmēja, ka reorganizācijas gan koledžā, gan arī citās Latvijas izglītības iestādēs tiekot plānotas ar mērķi stiprināt kvalitatīvu izglītību un ka vērtēts tiek gan studentu pieprasījums pēc konkrētām izglītības programmām, gan atbirums mācību laikā, gan arī absolventu nodarbinātība, kā arī citi faktori.

KONTEKSTS:

Īstenojot reformu augstākajā izglītībā, turpmāk valsts dibinātās augstskolas tiks iedalītas četros tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās. Tāpat pieņemts lēmums reorganizēt Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, tās apvienojot, kā arī pievienot Liepājas Universitāti kādai citai zinātņu universitātei. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 1. septembrim IZM iesniegs valdībā reorganizācijas plānu.

Saeima jūnijā apstiprināja grozījumus Augstskolu likumā, lai ieviestu augstskolu pārvaldības reformu. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas izteicās, ka ar reformu joprojām nav mierā. Tika paredzēts, ka augstskolas dalīs četros tipos, kā arī būs būtiskas izmaiņas augstskolu pārvaldībā – tiks veidotas augstskolu padomes. Tika akceptēts jau iepriekš atceltais kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, kas ļāva turpināt pastāvēt Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt