Jēkabpilī turpina cīnīties ar graustu problēmu

Jēkabpilī pirms vairākiem gadiem tika uzsākta pamesto un brūkošo ēku nojaukšana, lai padarītu pilsētvidi drošāku un pievilcīgāku. Tomēr gan pilsētā, gan apkārtējos pagastos vēl ir daudz ēku, kas ne tikai bojā skatu, bet arī apdraud iedzīvotāju drošību.

Jēkabpilī turpina cīnīties ar graustu problēmu
00:00 / 04:55
Lejuplādēt

Jēkabpils pilsētā neapsaimniekotu, avārijas stāvoklī esošu ēku nojaukšana tika uzsākta pirms pieciem gadiem. Šo gadu laikā nojaukti astoņi grausti, kas radīja apdraudējumu iedzīvotājiem un bojāja pilsētvides ainavu. Tomēr pamesto ēku nojaukšana nav tik vienkāršs process.

Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija) skaidroja – galvenā problēma ir, ka daudzas ēkas pieder privātīpašniekiem: "Dažos gadījumos tiem vēl ir maksātnespējas administratori virsū. Līdz ar to ir ļoti grūti sakārtot šīs lietas, kā tas ir "Latvijas naftas" gadījumā, kad tur ir padomes un kas tik vēl... Mēs īsti netiekam galā."

Ragaiņa pieminētais ir veca bērnudārza ēka, kas pieder uzņēmumam "Latvijas nafta" un kas ir pārvērtusies par atkritumu izgāztuvi un bīstamu vietu, sevišķi bērniem, kuri tur skraida. Daudzviet ir atdalījušies ķieģeļu gabali, kas kuru katru brīdi var krist lejā. Ēkā regulāri arī izceļas ugunsgrēki. Sākotnēji vietvarā bija plāns ēku nojaukt jau šogad, bet sarunas ar uzņēmumu nevedas tik viegli.

"Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka jābūt uzliktai sētai, lai nodrošinātu, ka nevar piekļūt pie šīs ēkas. Tad viņi divu nedēļu laikā sasauc padomi, viņiem iepirkums ir izsludināts, atrasts laikam, kas to veiks. Process it kā iet, bet mēs to esam dzirdējuši jau vairākas reizes, ka viss notiek, tūlīt būs, bet rezultāta kā nav, tā nav. Šogad noteikti esam plānojuši nojaukt to bērnudārzu. Šobrīd ceram, ka to izdarīs viņi paši. Ja ne, tad to mēs izdarīsim un piestādīsim viņiem rēķinu," solīja Ragainis.

Jau iepriekš ir nojauktas būves, pēc tam mēģinot piedzīt līdzekļus no īpašnieka, bet nesekmīgi. Ēku demontāžā ieguldīto finansējumu nav izdevies atgūt. Ir gadījumi, kad privātīpašnieks degradēto būvi par simbolisku samaksu pārdod pašvaldībai, kas tālāk var lemt par ēkas nākotni.

Tomēr nojaukšanu kavē arī finansiālie aspekti. Vienas piecstāvu ēkas demontāža izmaksā aptuveni 50 tūkstošus eiro. Šis ir iemesls, kādēļ vēl nav nojauktas nepabeigtās daudzdzīvokļu ēkas Auseklīša ielas mikrorajonā.

Jēkabpilieši, kuri dzīvo blakus graustiem, jau gadiem ilgi gaida būvju demontāžu.

"Tur it kā aizsists ar dēļiem ir, bet tur bomži dzīvo. Viņiem tur ir silts, viņi grib iedzert, tāpēc viņi neiet uz Sarkano Krustu. To es tiešām zinu. Atstāj visādus musorus pagrabos. Tas tiešām nav patīkami. Man kaķītis bija nokritis no trešā stāva, un es atradu kaķīti tieši tajā pagrabā, kur viss pienests ir. Tāda miskaste uztaisīta! Tā ka vajadzētu meklēt tos saimniekus, lai viņi jauc nost," pauda kāda jēkabpiliete.

"Protams, tas nav vizuāli pievilcīgi, ka tie ir šeit, un, protams, tas ir arī bīstami. Ar katru mirkli tie kļūst bīstamāki. Kāds stāstījis, ka ir redzējis tos mirkļus senāk, ka nokrīt kāds balkons. Tas degradējas, un kaut kādā brīdī tas var kļūt arvien bīstamāk. Arī meita stāsta, ka, staigājot ārā, draudzenes stāstījušas, ka atrod kaut kādu caurumu un ielien tajā mājā iekšā. Tas var beigties visādi. Protams, to vajadzētu risināt," sacīja pilsētas iedzīvotāja.

"Visu skatu bojā, un tur tomēr bērni tiek iekšā. Ir redzēts, ka viņi tur skraida. Nekas labs jau nav. Solīt jau sola, bet neko nedara," teica cita Jēkabpils iedzīvotāja.

Tikmēr Ragainis pauda, ka ir jādomā ne tikai par graustu nojaukšanu, bet arī jauniem daudzdzīvokļu namiem, kur varētu dzīvot ārsti un citi speciālisti: "Mans uzskats ir tāds, ka projekts tiek veidots viens gan nojaukšanai, gan uzbūvēšanai. Līdz ar to tajā vietā varētu darbu veikt uzreiz ar būvniecību. Respektīvi, atnāk komersants un vienkārši tiek sakārtota telpa, kurā tas tiks būvēts. Tas ir krietni, krietni lētāk un arī vienkāršāk. Šobrīd mēs nojaucam, ir kaut kādi pagrabstāvi, tos mēs nerokam laukā, mēs tikai nolīdzinām. Ja būs nākošā būvniecība, tad atkal jātaisa urbumi, pētījumi, kas tur ir, kas tur nav. Bet, ja tas ir kopā ar jaunas ēkas būvniecību, tad tas uzreiz atvieglo to procesu. Tu zini, kādas komunikācijas kur pienāk, un tu to visu sakārto."

Šāds plāns Jēkabpils novada pašvaldībai ir attiecībā uz vairākiem graustiem divos pilsētas mikrorajonos, bet pagaidām šiem darbiem nav atrasts finansējums. Vietvara cenšas ik gadu atrast finansējumu vismaz viena grausta nojaukšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti