Šogad ugunsdzēsējiem daudz biežāk nākas steigties uz Jēkabpils pamestajām ēkām. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pilsētā bijuši 24 ugunsgrēki neapsaimniekotās ēkās, bet pērn visa gada garumā tādu izsaukumu bijis vien 22.
“Ugunsdzēsēji velta pamesto ēku dzēšanai ilgu laiku, bet tajā pašā brīdī var izcelties arī dzīvojamā sektorā vai sabiedriskās ēkās citi ugunsgrēki. Līdz ar to ugunsdzēsējiem nebūs iespējams īsā laikā reaģēt,” norādīja VUGD Zemgales reģionālās brigādes komandiera vietnieks Raivis Pužulis.
Lai gan pašvaldības saistošajos noteikumos ir iekļauta prasība pamesto būvju īpašniekiem novērst nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos telpās, gandrīz visās ēkās, kurās plosījušies ugunsgrēki, var brīvi iekļūt. Tas esot galvenais ugunsnelaimju cēlonis, uzsvēra glābēji.
“Pamestajās ēkās ievācas ne tas labākais sociālais slānis, kas tur sanes atkritumus. Līdz kaut kādam brīdim, kad tas atkritumu daudzums ir pietiekošs, tad arī izceļas ugunsgrēks,” skaidroja Pužulis.
Vienā no graustiem šogad vien reģistrēti septiņi ugunsgrēki, bet pērn – 10. Telpās bieži uzturas bērni un jaunieši.
“Ko viņi te tikai nedara – dedzina, ložņā pa jumtu un apkārt. Kādreiz salauzīs sev galvu vai kāju, vai roku. Kurš būs vainīgs? Te trakums, nevar izstāstīt, kas te notiek. Viņi skraida. Vakarā sevišķi,” zināja stāstīt jēkabpiliete Ļuba.
Pamestā ēka pieder uzņēmumam “Latvijas nafta”. Firmas pārstāvji no intervijas atteicās, bet informēja, ka būvi drīzumā nojauks.
Solījumu ēku demontēt uzņēmums devis arī Jēkabpils pašvaldībai, kas izstrādājusi sistēmu, kā panākt degradēto būvju sakārtošanu. “Pirmais, kas tiek darīts, tiek rakstīti dažādi brīdinājumi. Brīdinājumus raksta un sūta gan būvvalde, gan pašvaldības policija, ja nonāk līdz administratīvās lietas ierosināšanai. Tāpat tiek paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis – trīsreiz lielāks. Bet šie īpašnieki visbiežāk nereaģē, viņi nav sasniedzami, ļoti bieži neatrodas nemaz Latvijā,” pastāstīja Jēkabpils novada pašvaldības Īpašumu nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Inese Lapiņa.
Kad iepriekš nosauktās darbības nepalīdz, tad pašvaldība uzdod īpašniekam sakārtot ēku. Tikai tad, kad konkrētajā termiņā īpašnieks nav reaģējis, vietvarai ir tiesības pieņemt lēmumu par būves piespiedu nojaukšanu un izdevumu piedziņu no īpašnieka. Process aizņem ilgu laiku, un demontāža ir dārga, tādēļ pamesto ēku nojaukšana Jēkabpilī notiek pakāpeniski.
Līdz šim pilsētā nojaukti astoņi grausti, bet atjaunots – viens.
Savukārt nupat pieņemts lēmums par vienas pašvaldības īpašumā esošas ēkas nojaukšanu.
