Viena no lielākajām problēmām bēgļu uzņemšanai Jēkabpils pusē ir dzīves apstākļu nodrošināšana. Tā, piemēram, Salas novadā, kas ir viens no mazākajiem novadiem, pašvaldības priekšsēdētāja Irēna Sproģe norāda, ka brīvo dzīvokļu nelielā novada centrā nav daudz. Turklāt tie visi būtu remontējami, tātad prasa līdzekļus.
Taču Salas novadā gan varētu pieņemt dažus bez vecākiem palikušos bērnus. “Vienīgais, kas mums varētu būt, un mēs arī ar deputātiem esam runājuši, tie varētu būt bērni bāreņi bērnunamā. Kādiem mēs varētu piedāvāt. Protams, labāk, ja šie bērni būtu pirmsskolas vecumā,” stāsta Sproģe.
Jau tagad novada bērnudārzā ir četri bērni, kas atbraukuši no ārzemēm un latviešu valodu nezina. Tur varētu integrēties arī bēgļu bērni, ja vien viņi ir pirmsskolas vecumā.
Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldībā striktu iebildumu pret bēgļiem nav. “Mūsu pašvaldība negrib sevi pozicionēt kā strausu, kas ierok galvu smiltīs, kas ierok galvu zemē un neredz, kas notiek apkārt. Mēs apzināmies to, ka esam lielā Eiropas Savienības saimē, un apzināmies, ka mums jāpiedalās arī to problēmu risināšanai, kas skar Eiropas Savienību,” pauž Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs.
Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka jānodrošina valodas apmācība bēgļiem un pabalstam jābūt tādam, lai patvēruma meklētāji neietu pēc atbalsta uz sociālo dienestu. Lai gan pašvaldība ir gatava iesaistīties kopējos Eiropas procesos, tā nevēlas, lai ciestu tās budžets. “Pirmkārt pašvaldības budžetu nevar skarts neviens jautājums, kas saistīts ar šīs problēmas risināšanu. Tātad, ja dzīvojamo fondu vajag sagādāt, tad tas jāfinansē par Eiropas naudām. Tālāk šis fonds ir jāatremontē, jādod garantija, ka vismaz trīs gadus par šo dzīvojamo fondu tiks samaksāts,” saka Salcēvičs.
Pašvaldībā arī uzskata, ka jābūt sociālajai vienlīdzībai starp vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem, lai nebūtu tā, ka vieniem pabalsti ir lielāki, citiem mazāki. Viens no riskiem esot arī drošība – pašvaldības vadītājs uzskata, ka iebraucēju vidū varot būt arī agresīvas personas, kas nevēlēsies rēķināties ar vietējām tradīcijām. Tas varot radīt konfliktsituācijas. Bažas ir arī par komunikāciju ar bēgļiem, ja viņi nezina ne angļu, ne vācu valodu. Piemēram, šādas problēmas var rasties mediķiem.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā.
Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz iem neattiecas.
Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.
