Insulta vienība Jēkabpils reģionālajā slimnīcā tika izveidota septembra sākumā. Iepriekš daudzus akūta insulta pacientus nācās vest uz citām pilsētām, jo Jēkabpilī neirologi bija pieejami vien noteiktās diennakts stundās. Tagad palīdzību var sniegt jebkurā laikā.
Jēkabpils Insulta vienības vadītāja neiroloģe Kristīne Sūna skaidroja, ka darba netrūkst.
"Darbs ir sācies ļoti intensīvi, nebijām gaidījuši tik lielu pacientu pieplūdumu. Septembrī kopā mums Insulta vienībā bija 22 pacienti, kas ir ļoti daudz, salīdzinot ar to, ko mēs gaidījām. Rezultāti ir dažādi, pārsvarā īstenībā ļoti labi. Ģeogrāfiski šī Insulta vienība Jēkabpilī ir ļoti vajadzīga, jo mēs tagad aptveram gan Madonas novadu, gan Viesīti, gan Neretu. Līdz ar to šie pacienti daudz ātrāk nonāk slimnīcā un saņem nepieciešamo ārstēšanu," teica Sūna.
Insulta vienības darbu nodrošina trīs Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsti, kā arī divi speciālisti, kuri brauc uz dežūrām no citām pilsētām. Slimnīcas galvenais ārsts Georgijs Moisejevs pauda, ka ar šī brīža resursiem Insulta vienība var strādāt, tomēr tuvākajā nākotnē jādomā par papildu darbinieku piesaistīšanu.
Viņš norādīja: "Kopā šobrīd pie mums strādā stacionārajā daļā pieci neirologi. Nav ko slēpt – tas ir par maz. Kolēģiem veidojas pārstrādes. Mēs ļoti ceram, ka tuvākajā laikā pievienosies vēl kāds kolēģis mūsu kolektīvam. Patlaban mums ir Neiroloģijas nodaļa, kur ir 15 gultas, klāt mēs esam atvēruši citā stāvā, jaunajās telpās Insulta vienību, kur ir uz šo brīdi trīs gultas. Un mums ir visu laiku tās gultas pilnas."
Insulta ārstēšanā svarīgākais ir laiks. Laika periods, kurā iespējams efektīvi ārstēt insultu, ir 4–5 stundas pēc simptomu parādīšanās, turklāt ar katru minūti palielinās invaliditātes risks, tāpēc ir svarīgi, ka pacients medicīnisko palīdzību saņem pēc iespējas ātrāk.
Jo mazāks laika periods būs pagājis kopš simptomu parādīšanās, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti, skaidroja neiroloģe Kristīne Sūna.
"Labi rezultāti nozīmē, ka pacientam ir pēc iespējas mazāka invaliditāte. Nav kāds kustību vai runas defekts. Ja mums ieved pacientu, kurš ir pilnībā paralizēts, kuram pilnībā paralizēta viena puse, viņš nerunā, – ja mēs viņu varam izrakstīt tikai ar vieglu kustību defektu un nelieliem runas traucējumiem, tas jau ir ļoti labs efekts," pauda Sūna.
Latvijā šobrīd ir deviņas insulta vienības astoņās pilsētās. Rīgā ir divas, pa vienai Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē un tagad arī Jēkabpilī. Ar šī brīža pārklājumu var iekļauties insulta ārstēšanas laika logā, tomēr ir gadījumi, kad cilvēks laikus nesaņem palīdzību, jo pats nav laikus vērsies pie mediķiem.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra vadītāja Raita Krišjāne paskaidroja: "Vadāmies pēc tā, kurās slimnīcās ir insulta vienības. To nosaka Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns, ar kuru strādā dienesta operatīvais vadības centrs. Atkarībā no tā, kurš stacionārs ir tuvāks dzīvesvietai, no kurienes pacients tiek vests, tur arī viņu novirza, bet ne vienmēr varbūt tiek laikus izsaukts. Kādreiz ir tā, ka vienkārši neizsauc vai ir pārejoši – bija slikti, bija pacientam ģībonis vai slikta dūša, vai galvassāpes, kas varēja liecināt par simptomātiku. Varbūt tūlīt negriezās pēc palīdzības."
Liela nozīme ir gan paša pacienta, gan līdzcilvēku prasmei atpazīt insulta pazīmes. Tā ir sejas asimetrija, piemēram, uz leju noslīdējis viens mutes kaktiņš, vienas ķermeņa puses asimetrisks vājums, kā arī nespēja skaidri runāt, pateikt vienkāršu teikumu. Ja ir novērota kaut viena no šīm pazīmēm, nekavējoties jāsauc mediķi.
