Jēkabpilī īsteno pilotprojektu bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Līdz 2023. gada beigām visā Latvijā obligāti jāizveido bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēma. Jēkabpilī sperts pirmais solis šīs prasības izpildē – vienā no pilsētas mikrorajoniem izvietoti pirmie konteineri, kuros var mest tieši biomasu.

Jēkabpilī īsteno pilotprojektu bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanā
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Bebru mikrorajonā Jēkabpilī izvietoti 11 konteineri, kuri paredzēti tieši biomasai. Konteineros drīkst nonākt visu veidu pārtikas atlikumi, piemēram, kartupeļu mizas, olu čaumalas, sakaltusi maize un citi. Tāpat dārzeņu un augļu atkritumi, neapēsts ēdiens, kā arī papīra dvieļi un salvetes. Īsāk sakot – viss, kas sadalās dabā. Jēkabpils atkritumu apsaimniekotāja SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Kūlīte uzsver, ka šo atkritumu izvešana iedzīvotājiem ir bez maksas.

“Ņemot vērā to, ka pārtikas atkritumi un visi bioloģiskie atkritumi, kas mums ikdienā rodas, var sastādīt pat 40 un vairāk procentus no visiem atkritumiem, kas mums ikdienāradušies, tas nozīmē, ka,

ja mēs aktīvi un cītīgi šķirosim šos atkritumus, mēs varam gala rezultātā iespaidot sava rēķina summu, samazināt savu rēķinu,” apgalvo Kūlīte.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēma ir jaunums ne tikai atkritumu apsaimniekotājiem, bet arī iedzīvotājiem. Tādēļ ne visi jau izmanto jauno sistēmu. Jēkabpilietis Smaidis teic, ka, visticamāk, arī neizmantos šos konteinerus, jo tas rada neērtības:

“Tas ir ļoti sarežģīti, jo tas nozīmē, ka mājās vajag speciālu vietu, kur to visu likt. Man liekas, tas eksperiments tik ātri neaizies.”

Līdzīgi uzskata arī jēkabpiliete Vēsma: “Ziniet ko, tad arī tās paciņas plastmasai, papīram, tam... man nav, kur apgriezties virtuvē tad.”

Savukārt ir iedzīvotāji, kuri ir priecīgi par jauno iespēju un savās virtuvēs jau šķiro biomasu. 

“Mani par šo jaunumu informēja mans vīrs, jo viņš ir tāds dedzīgs atkritumu šķirotājs, viņam tā lieta iet pie sirds. Jā, mēs jau izmantojam, un es domāju, ka tas ir ļoti praktisks risinājums,” saka  jēkabpiliete Aleksandra.

Vienlaikus iedzīvotāji pauž satraukumu par to, vai sašķirotie atkritumi nenonāks sadzīves atkritumu izgāztuvē.

Atkritumu poligonā “Dziļā vāda”, kur plānots nogādāt biomasas konteineru saturu, uzsver, ka tas gan atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem. Tā kā sistēma ieviesta tikai pirms aptuveni vienas nedēļas, poligons vēl nav saņēmis nevienu kravu ar Jēkabpilī novietoto biomasas konteineru saturu, līdz ar to nevar izdarīt secinājumus. Tomēr poligona “Dziļā vāda” vadītājs Jānis Gramanis pauž bažas par to, vai šis saturs būs atbilstošs komposta veidošanai.

“Mēs atceramies labi, kā bija, kad iesāka kapos kapu atkritumus šķirot, lielas cīņas bija. Cilvēki tagad jau pieraduši. Es atceros arī šķiroto atkritumu konteinerus pilsētā, cik ilgi cīnījās, lai kaut cik normāla situācija būtu. Tagad ir jauns izaicinājums. Tur jau jāstrādā pamatā ar iedzīvotājiem, jo mana rūgtā pieredze, es negribu būt pesimists, bet tur var daudz ko samest tajos konteineros. Ja viņi būs sajaukti, mēs viņus pieņemt kā bioloģiskos nevarēsim, tad viņi būs kā sadzīves atkritumi par sadzīves atkritumu cenu,” klāsta Gramanis.

Poligonā skaidro, ka no atvestā plastmasas, stikla, papīra un citu šķiroto atkritumu konteineru satura poligona darbinieki atšķiro pārstrādei nederīgos atkritumus, bet no biomasas atšķirot sadzīves atkritumus nebūs tik vienkārši. Tādēļ gadījumos, kad saturā tiks konstatētas kompostam neatbilstošas lietas, tas tiks izgāzts pie sadzīves atkritumiem. Jāuzsver, ka biomasas konteineros nedrīkst nonākt nekāda veida šķidrumi, tāpat sadzīves atkritumi, akmeņi, asenizācijas atkritumi, pārtikas eļļas un polietilēna maisiņi, kā arī citi iepakojumi, kas dabā nesadalās.

Savukārt, ja konteineru saturs būs atbilstošs, jēkabpiliešu radītie pārtikas atkritumi nonāks komposta laukumā.

“Mēs pašreiz atrodamies bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumā, kur mēs jau 10 gadus kompostējam pilsētā savāktās lapas, kapu atkritumus, kas atbilst bioloģiskajiem, un jau otro gadu kopā ar lapām kompostējam no šķirošanas līnijas sadzīves atkritumiem atšķiroto bioloģisko daļu, kur ir apmēram 30–40 procenti. Tagad ir jauns izaicinājums – virtuves atkritumi. 500 tonnas mēs varam pieņemt. Mēs uztaisīsim vienu stirpu izmēģinājumam ar grāvi pa vidu, kurā tos virtuves atkritumus liksim. Piesegsim ar lapām. Pēc tehnoloģijas trīs, četras reizes tos pārmaisa, kamēr viņi satrūd un izveidojas komposts. Kur tālāk to kompostu liks, tas ir smags jautājums. Vai vajadzēs daļu apzaļumošanai, esošās šūnas segšanai, tas ir saimniecisks jautājums,” skaidro poligona vadītājs Jānis Gramanis

Poligonā “Dziļā vāda” ar nepacietību gaida pirmo biomasas kravu no Jēkabpils. Tad arī varēs izvērtēt, cik apzinīgi ir bijuši iedzīvotāji un cik pareizi izpratuši noteikumus par to, ko konteineros drīkst, ko nedrīkst mest. Savukārt to, vai pilotprojekts izdevies, gan varēs pateikt tikai pēc ilgāka laika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti