ĪSUMĀ:
- Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pirmdien turpina samazināties.
- Daugavas labā krasta rajona – Dārzu, Rīgas un Krasta ielas – iedzīvotāji var atgriezties savās dzīves vietās.
- Jēkabpilī Daugavas labajā krastā iedzīvotāju evakuācija atcelta.
- Daugavas kreisajā krastā – Zvanītāju un Celtnieku mikrorajonos – cilvēki vēl nevar atgriezties.
- Darbu pilnā apjomā atsākusi arī Jēkabpils reģionālā slimnīca, pilsētā strādā arī veikali.
- Patlaban nebūs pieejami evakuācijas autobusi, jo pēc tiem vairs nav nepieciešamības.
- Iedzīvotāju atgriešanos savās dzīvesvietās pašvaldība plāno veikt pamazām.
- Situācija ar ledus sastrēgumu Jēkabpils novada teritorijā joprojām ir ļoti bīstama.
- Ledus masas spiediena dēļ pamatīgi cietis pilsētas aizsargdambis.
- Ledus kustināšanai ar spridzināšanu nav atrasts rezultātu garantējošs veids, tādēļ variants pagaidām izslēgts.
Pirmdien plkst.13.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils krities līdz 8,06 metru atzīmei, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Augstāko punktu – 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta – ūdens līmenis sasniedza sestdien, 14. janvārī, kad Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
To, ka pie Jēkabpils ūdens līmenis svārstās ar tendenci pazemināties, intervijā Latvijas Radio apliecināja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints: "Tomēr atsevišķos momentos ir neliela paaugstināšanās par dažiem centimetriem, un tad atkal krīt."
LVĢMC novērojumu stacijas rajonā novērots, ka ledus iešana ir atsākusies, – ledus sastrēgums blīvējas un turpina virzīties. Vienlaikus situāciju ar ledus sablīvējumu lejpus Jēkabpils ir grūti novērtēt. "Šobrīd tur strādā cilvēki un mēģina to sablīvējumu ar cilvēku spēkiem mazliet irdināt. Toties upe ir spējusi pati atbrīvot daļu teritorijas augšpus Zeļķiem, un naktī un šodien ledus ir gājis no Zeļķiem uz Pļaviņām. Bet pie Pļaviņām kustības praktiski nekādas nav bijušas. Tātad ledum teorētiski ir, kur iet, bet vai to spēs, grūti pateikt," skaidroja Klints.
Trauksmaināka situācija varētu veidoties pie Zeļķiem, kur atkal paaugstinās ūdens līmenis.
Daļa jēkabpiliešu var atgriezties mājās
Pašvaldības paziņojumā iedzīvotājiem mērs Raivis Ragainis norādīja, ka Jēkabpilī Daugavas labā krasta rajona – Dārzu, Rīgas un Krasta ielu – iedzīvotāji var atgriezties savās dzīves vietās, jo evakuācija Daugavas labajā krastā pirmdien atcelta.
Speciālisti apgalvo, ka Daugavas labajā krastā kanalizācijas sistēmas un dzeramā ūdens drošība ir pilnībā garantēta. Kanalizācija un ūdensvadi strādā, siltums tiek piegādāts, skaidroja Ragainis.
Savukārt pilsētā Daugavas kreisajā krastā, kuru aizsargā dambis, drošības apsvērumu dēļ pašvaldība vēl nevar paļauties uz to, ka Zvanītāju un Celtnieku ielu mikrorajonu iedzīvotāji tuvākajā laikā atgriežas mājās. Tiklīdz hidrologi sadarbībā ar pašvaldības speciālistiem nolems, kādā veidā notiks ūdens novadīšana atpakaļ Daugavā no pilsētas augšējās daļas – Lauktehnikas daļas, Bebriem un Mežrūpniekiem – tā tiks dota iespēja atgriezties atpakaļ mājās arī šo teritoriju iedzīvotājiem.
Pirmdien darbu atsāks arī veikali, varēs iegādāties vajadzīgās preces. Tomēr mērs aicināja iedzīvotājus došanos uz veikalu neizmantot kā "tūrisma iespēju".
Tāpat zināms, ka pirmdien Jēkabpils reģionālā slimnīca atsākusi darbu – pacientu stacionēšanu un ārstniecības pakalpojumu sniegšanu – pilnā apjomā.
Vienlaikus patlaban nebūs pieejami evakuācijas autobusi, jo pēc tiem vairs nav nepieciešamības, atzīmēja Ragainis. Uz izsaukumu vēl būs pieejams transports evakuācijai, jo pēc evakuācijas transporta nebija tik liels pieprasījums, kā paredzēts. Iedzīvotāji evakuējās vairāk paši ar savam automašīnām, pastāstīja mērs.
Iedzīvotāju atgriešanos savās dzīvesvietās jeb reevakuāciju pašvaldība plāno veikt pamazām kanalizācijas sistēmas drošības un dzeramā ūdens kvalitātes dēļ.
Pirmdienas pēcpusdienā "Jēkabpils ūdens" sadarbībā ar uzņēmējiem sāka ūdens atsūknēšanu no Filozofu ielas dīķa.
Aicina mazāk lietot kanalizāciju
Pirmdien ap pulksten 18 novada dome informēja, ka Dārzu, Rīgas un Krasta ielas rajonā ir novadīts lielākais plūdu ūdens apjoms, tāpēc pilsētas iedzīvotāji Daugavas labajā krastā var atsākt lietot centralizētos kanalizācijas tīklus ierastajā režīmā.
Savukārt Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji tika aicināti plūdu ūdeņus, kas tiek izsūknēti no ēku pagrabiem, nepludināt centralizētajās kanalizācijas sistēmās.
Tāpat Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji aizvien aicināti izvērtēt un samazināt kanalizācijas lietošanas apjomus,
piemēram, retāk darbināt veļas mašīnas, lai centralizētajos kanalizācijas tīklos būtu iespējams uzņemt lielāku plūdu ūdens apjomu.
Lai nodrošinātu iedzīvotājus, kuriem applūdušas individuālās ūdens ieguves vietas (grodu akas un spices), ar dzeramo ūdeni, SIA “Jēkabpils ūdens” 16. janvārī atjaunoja darbību divos brīvkrānos. Viens brīvkrāns atrodas A. Pormaļa un L. Laicēna ielu krustojumā, otrs - Kapu un Zaļās ielas krustojumā (stāvvietā aiz pieturas).
Ūdens līmenis krītas, ledus masa nekustas – dambis cietis pamatīgi
Pašvaldībā informēja, ka situācija ar ledus sastrēgumu Jēkabpils novada teritorijā joprojām ir ļoti bīstama.
"Prieks, ka ūdens līmenis krītas, bet ledus masa nav kustējusies, un tas rada spiedienu uz dambi," sacīja Ragainis.
Pēc hidrologu ieteikumiem pašvaldība piesaistījusi uzņēmēju, kurš ar ekskavatoriem, atrodoties bīstamā stāvoklī uz ledus masas, mēģina atrakt tās vietas, kuras varētu spriegot un neļaut šim ledum izkustēties. "Cenšamies panāk kaut nelielu rezultātu, jo drīzumā gaidāmi citādāki laikapstākļi, kas atkal veidos vižņus. Tāpēc mums ir jābūt ļoti operatīviem un jāmēģina šis ledus sastrēgums sakustināt," piebilda Ragainis.
Jēkabpils aizsargdambis joprojām ir smagā stāvoklī, tas tiek stiprināts nepārtraukti, 24 stundas diennaktī.
Ragainis norādīja, ka būvnieki solījuši, ka pirmdienas laikā pārbaudīs vēl vienu bīstamo dambja posmu un pēcāk dos atzinumu, vai atgriešanās Celtnieku mikrorajonā ir droša.
"Droši, mīļie iedzīvotāji, nekas nevar būt, jo dambis ir cietis pamatīgi, ledus masa stāv, ūdens pieplūde var mainīties kuru katru brīdi, arī vižņu veidošanās Daugavas augštecē var mainīties. Līdz ar to bīstamība pastāv arī šobrīd.
Ja atgriežaties savās mājvietās, tad vienmēr atceraties, – kamēr mums nav beigusies šī plūdu situācija, evakuācija var būt nepieciešama atkal," atzīmēja novada mērs.
Gaida atgriešanos mājās
Ņemot vērā Daugavas kreisā krasta dambja neizturību, joprojām savās dzīvesvietās nav rekomendēts atgriezties iedzīvotājiem, kuri tika evakuēti vai paši devās uz pagaidu mītnēm. Vairāki cilvēki ir izmantojuši iespēju apmesties pašvaldības nodrošinātajās pagaidu mītnēs pilsētas skolās.
Rita ar ģimeni jau trīs dienas dzīvo Jēkabpils 2. vidusskolas sporta zālē. "Viss kārtībā, baro vienreiz dienā. Pat kafija ir, var iedzert siltu tēju. Tepat var nomazgāties. Parunāt var," pastāstīja Rita, atzīstot, ka gribas atgriezties mājās, taču steigties neesot vēlams.
Evakuējies arī Katrīna, kura uztraukusies par savu māju. Evakuācijas brīdī ūdens vēl nebija ticis iekštelpās. "Es lūdzu Dievu katru dienu, dod Dievs, drīz brauksim mājās."
Ņemot vērā bīstamību, Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem vēl jāsamierinās ar dzīvi pagaidu mitekļos.
Ledus spridzināšanai nav atrasts rezultātu garantējošs variants
Ragainis arī norādīja, ka dažādās darba grupās tiek apspriests ledus masas sakustināšanai izmantot Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes piedāvātās ledus spridzināšanas iespējas,
bet joprojām nav atrasts neviens puslīdz drošs un rezultātu garantējošs variants. Līdz ar to spridzināšana šobrīd ir izslēgta.
Ragainis atzīmēja: "Ledus pie Zeļķu tilta ir sakustējies, mēs mēģinām visiem spēkiem iekustināt to."
Pašvaldība sadarbībā ar Valsts robežsardzes speciālistiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem pirmdien veic Jēkabpils novada plūdu skartās teritorijas apsekošanu ar Iekšlietu ministrijas nodrošināto helikopteru.
Ragainis skaidroja: "Mērķis ir apsekot Zeļķu tiltu, novērtēt, cik tālu ir nonākuši vižņi, kas atdalījušies un aizgājuši virzienā uz Pļaviņām, apsekot situāciju, kāda ir uz Sakas salas, un novērtēt ūdens masu kustību Jēkabpils virzienā."
KONTEKSTS:
Jēkabpils novadā ir spēkā sarkanais brīdinājums par plūdiem. Iepriekš tik lieli plūdi Jēkabpilī bijuši 1981. gadā, kad ūdens līmenis sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Hidrologi uzlabošanos tuvākajās dienās neparedz. Piektdien, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
Pirmdien, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils turpina samazināties, pilsētā cer uzsākt applūdušo teritoriju ūdens atsūknēšanas darbus.
