Ventilējamo fasāžu tehnoloģija ir ēkas ārsienu siltināšanas metode, kuras laikā starp siltumizolācijas materiālu un apdares materiālu tiek izveidota sprauga. Tā nodrošina brīvu gaisa cirkulāciju, kas labi izvada ūdens tvaiku un mitrumu no ēkas konstrukcijas. Šī metode ievērojami atšķiras no ierastās slapjā apmetuma fasādes.
"Šajā gadījumā ventilācija notiek, vēl nesasniedzot siltumizolācijas plāksnes, gaisam atdziestot vai uzsilstot, atkarībā no āra gaisa temperatūras. Vispār tiek paredzēts, ka šīs fasādes kalpo bez remontiem līdz pat 50 gadiem. Bez defektiem, jo pats alumīnija karkass – viņā iestrādātas termošuves, kas temperatūras ietekmē, teiksim, karstās vasarās neļauj fasādei deformēties, attiecīgi arī neplēšot materiālu, nebojājot," skaidroja SIA “Erbauer Group” būvdarbu vadītāja palīgs Mārtiņš Jubels.
Vēl viena būtiska priekšrocība ir iespēja veikt montāžu jebkādos laika apstākļos, arī ziemā. Tehnoloģija ir dārgāka nekā slapjā apmetuma fasāde, tādēļ Jēkabpils Agrobiznesa koledžas vadībai nebija viegli panākt, lai Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansētajā projektā tiktu iekļauta tieši šī metode. Tas izdevies, izņemot no projekta citus darbus, kuri nav tik būtiski un neietekmē ēkas energoefektivitāti.
"Domājot par šo ventilējamo apdari un siltinājumu, mēs principā vadījāmies pēc novērojumiem visapkārt, kas notiek jau nosiltinātajās ēkās, kuras praktiski jau pēc diviem, trīs gadiem ir ar plaisām, ar zaļganīgu nokrāsu. Tas liek aizdomāties par to, ka kaut kas īsti kārtībā tur nav," teica Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktore Rita Pole.
Koledžas vadība tic, ka ar ventilējamo fasāžu metodi un apdares materiālu, par kuru izvēlētas akmensmasas fasādes apdares plāksnes, tādu problēmu nebūs. "Viņas ir ilgmūžīgs materiāls, kas nebaidās nedz no atmosfēras ietekmes, nedz no temperatūras izmaiņām, kā arī ķīmisko vielu ietekmes uz viņām," teica Jubels.
Jēkabpils Agrobiznesa koledžas jaunā mācību korpusa ar sporta zāli atjaunošanas darbus paredzēts pabeigt šī gada maijā. Plānots, ka pēc būvdarbu beigām siltumenerģijas ietaupījums būs ne mazāks par 30 procentiem gadā no tā siltumenerģijas patēriņa, kas bija pirms projekta.
