Jautājumu par 30% nodokļa atlaidi zemei ekskluzīvās vietās valdība atliek uz divām nedēļām

Valdība otrdien, 22. augustā, tomēr atlika izmaiņu nekustamā īpašuma nodokļa skatīšanu, jo tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL/TB-LNNK) par likuma iespējamajiem grozījumiem vēl grib konsultēties ar pašvaldībām. Paredzams, ka valdība pie šī jautājuma atgriezīsies pēc divām nedēļām.

Vēl dienas pusē bija domāts, ka, izpildot likumdevēja pavasarī dotos uzdevumus un paša Ministru kabineta apņemšanos, valdība tomēr skatīs priekšlikumus nekustamā īpašuma likuma grozījumos.

Tajos ir paredzētas vairākas pārmaiņas. Pirmkārt, atsevišķi tiks izdalītas ēkas, kas celtas pēc 2000. gada. Tām nākotnē paredzams taisnīgāks īpašuma nodoklis. Otrkārt, valdība izpildīs likumdevēja gribu un atgriezīsies pie kārtības, ka zemei kultūrvēsturiskajās zonās nodokļa aprēķinā piemērojama īpaša atlaide. Tādējādi par īpašumiem ekskluzīvās teritorijās Rīgas centrā, Jūrmalā un citviet nodoklis atkal būs mazāks.

Ministru kabinets aprīļa vidū un mēnesi vēlāk arī Saeima akceptēja Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumus. Tie paredz arī nākamajā un aiznākamajā gadā iesaldēt kadastrālās vērtības, ko izmanto īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis nākamos divus gadus nekāps. Varētu teikt, ka pašlaik ar nodokļa aprēķinu dzīve vēl ir 2012. gadā, jo kadastrālā vērtība noteikta 85% apmērā pēc tā laika tirgus cenām.

Ar mērķi nodokli padarīt taisnīgāku valdība pavasarī apņēmās sakārtot sistēmu, pēc kuras aprēķina kadastrālo vērtību.

“Šobrīd atsevišķos nekustamā īpašuma segmentos šī atbilstība tirgus vērtībai ir ļoti atšķirīga,”

vienu no problēmām iezīmē Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne. “Ja mēs skatāmies jaunās uzbūvētās ēkas, kas ir tipveida projekti pēc 2000.gada šī atbilstība tirgus vērtībai ir aptuveni 40%. Savukārt, ja mēs skatāmies veco tipveida apbūvi – Purvciems, Pļavnieki utt. – atbilstība ir aptuveni 70%. Tad mēs redzam, ka attiecībā uz kadastrālajām vērtībām mēs ne tuvu neesam tirgus vērtībai,” saka Kaļāne.

Lai jaunākajos gados celto ēku kadastrālā vērtība tiktu noteikta taisnīgāk, Tieslietu ministrija izstrādājusi valdības noteikumu grozījumus. “Jaunajām ēkām ir jaunākas komunikācijas, salīdzinot ar pārējām. Tā ir mazāk nolietota. Tikai ar fiziskā stāvokļa izvērtēšanu līdz šim nepietika. Problēma – ļoti daudz objektiem trūkst ziņu, kas liedz detalizēti tās izvērtēt. Nav uzskaitījuma. Vienai lielai daļai ir ēkas ar nepilnu tehnisku inventarizāciju. Nav ziņu,” stāsta Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone.

Tādēļ namsaimniekiem tiks dots laiks, lai ziņas par būves uzcelšanas gadu precizētu. To varēs izdarīt bez maksas.

Savukārt pēc viena gada pauzes ar likumdevēja gādību būtiski ietaupīt atkal varēs tie, kam zeme pieder ekskluzīvās vietās, piemēram, Rīgas centrā, Āgenskalnā, Mežaparkā vai Jūrmalā.

“Ja zemei ir nekustamās vērtības lietošanas mērķis, tad zemes vienības vērtības samazinājums ir 30%.

Pašreiz ir ļoti vienkārša, konkrēta redakcija: nākošajā vai aiznākošajā gadā tām zemes vienībām, kam ir dzīvojamā izmantošana, un tā atrodas kultūrvēsturiskajā teritorijā vērtības samazinājums ir 30%,” pauda Pētersone.

Kā ziņots, pavasarī valdība noraidīja domu, ka īpašuma nodokli varētu nepiemērot vienīgajam mājoklim. Pašlaik vēl nav skaidrs, kāda būs nekustamā īpašuma nodokļa politika pēc diviem atlaižu jeb iesaldēto kadastrālo vērtību gadiem. Pēc pašreizējās kārtības, ja atlaides neturpina, kadastrālajai vērtībai un līdz ar to nodoklim būtiski būtu jāaug. Tomēr Kaļāne skaidro, ka vispirms jāsakārto kadastrālo vērtību noteikšanas sistēma. “Mums ir jānoskaidro, vai gribam iet uz 100%. Varbūt mums iet ceļu, ko iet citās valstīs, kur zemes vērtību nosaka zemāku par 85%, uz dzīvojamajiem objektiem atbilstība varētu būt mazāka par 70% vai varbūt mēs varam ierakstīt likumā, ka mēs pakāpeniski ejam uz kaut kādu atbilstības līmeni,” saka Kaļāne.

Valdības un likumdevēja izšķiršanās būs arī tas, vai un kā ierobežot pašvaldībām dotās iespējas nodoklim piemērot atlaides. Pašreizējā kārtība uzrāda virkni nepilnību, jo pašvaldības reizē grib gan nodokļa ieņēmumus, gan izdabāt plašākam lokam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti