Šobrīd nav skaidrs, vai un kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija varētu iziet no reklāmas tirgus, jo šāds punkts vairs nav atrodams Mediju politikas pamatnostādnēs. Tā vietā paredzēts izvērtēt dažādus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus vai palikšanai tajā. Jautājām par šo ieceri 10 kandidātiem uz vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatiem. Lielākā daļa ideju atbalsta. Kā zināms, likuma prasība ir, ka sabiedriskajiem medijiem finansējums nedrīkst būt mazāks, nekā tas ir bijis iepriekšējā gadā un šobrīd nozīmīgu daļu no mediju ienākumiem veido tieši ieņēmumi no reklāmas. Taujājām kandidātiem, arī ko darīt, lai likuma prasība par finansējuma apjomu tiek ievērota.
Ivars Āboliņš uzskata, ka šobrīd valsts finansiālās situācijas dēļ tas nav iespējams
Aija Ansone to uzskata par prioritāru, jo tas esot arī negodīgi pret komercmedijiem
Ieva Beitika atbalsta iziešanu no reklāmas tirgus, jo tas palīdzētu arī mediju pozicionējumam
Patriks Grīva vēl vērtēšot, bet atbalsta, ka sabiedriskie mediji ir tikai valsts finansēti
Žanna Helmane konceptuāli atbalsta, bet vispirms jāveic precīzi aprēķini
Nikolajs Lācis atbalsta iziešanu
Gunta Līdaka atbalsta un tas viņai ir prioritārs jautājums, lai sabiedriskie mediji arī saprastu, cik kas maksā
Dainis Mjartāns atbalsta, ja tas tiek kompensēts
Vita Anda Tērauda ilgtermiņā atbalsta
Sanita Upleja-Jegermane atbalsta un uzskata, ka tas uzlabotu arī konkurenci mediju tirgū
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!