Viņš uzsver, ka diskusijas par to, vai Rīgai ir īpaši uzdevumi un pienākumi, notiek jau 20 gadus.
Taču rezultāta tām nav. Jaunsleinis pauda, ka Rīgas vadītājiem un valdībai būtu jāapsēžas pie viena galda un jālemj, kurām galvaspilsētas funkcijām ir jābūt valsts finansētām.
Diskusijas ap Rīdzinieku biļetēm jeb kartēm viņš gan vērtēja negatīvi, jo tās tikai tracināja sabiedrību un nostādīja cilvēkus citu pret citu. Vienlaikus viņš atzina, ka cīņa par iedzīvotājiem pašvaldību vidū notiek visā pasaulē un Latvijā to pastiprina sliktā demogrāfiskā situācija.
Vēstīts, ka pērn rudenī Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar ideju, kurā bija domāts, ka rīdziniekiem, sākot ar 2014.gadu par sabiedriskā transporta izmantošanu būs jāmaksā mazāk nekā „nerīdziniekiem”. Tādējādi citu pašvaldību iedzīvotāji bija mudināti deklarēties Rīgā. Ideja izsauca asu sabiedrības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reakciju, kas neatzina Rīgas vadītāju ideju. Novembrī Ušakovs pavēstīja, ka Rīdzinieku biļetes ieviesīs, sākot ar martu, savukārt jau šogad Rīgas vadība atzina, ka ideja tiek atcelta.
