Jaunsleinis gan atturējās nosaukt konkrētas pašvaldības, kurās bēgļus varētu izmitināt pēc tam, kad viņi pametīs patvēruma meklētāju centru Muceniekos, tomēr ir jādomā par to, lai viņi netiek "izmētāti" pa pašvaldībām, kurās ir problemātiski atrast darbu un šie cilvēki būs spiesti dzīvot no pabalstiem.
Lai šāda situācija neveidotos, valstij tomēr būtu jādomā, kā bēgļus nodrošināt ar algotu darbu.
Citu valstu kolēģi, kuriem jau ir pieredze ar bēgļiem, ieteikuši nekoncentrēt šos cilvēkus arī vienā vietā, aģentūrai LETA stāstīja Jaunsleinis. Tādā gadījumā varētu veidoties tādi kā geto, un par integrāciju tad varot aizmirst.
Jaunsleinis atturējās prognozēt, vai Latvija uzņems visu plānoto bēgļu skaitu - to esot grūti pateikt. Tomēr nevarot cerēt, ka Latvijas meteoroloģiskie apstākļi un aukstums paglābs to no bēgļiem. "Ja cilvēks tiešām glābjas no nāves un kara un glābj savu ģimeni un bērnus, tad viņš būs laimīgs jebkurā vietā, kur šī kara nav," teica LPS priekšsēdis.
Vienlaikus ir arī skaidrs, ka visi te nepaliks. Daudziem bēgļiem ir informācija par Vāciju kā sapņu zemi, kur nekas nebūs jādara un viss būs nodrošināts.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
