Pēc viņa sacītā, patlaban daudzi jautājumi saistībā ar plānoto bēgļu uzņemšanu Latvijā nav skaidri. "Ļoti konkrēti pašvaldības varēs pateikt, kad būs skaidrs, kurš par ko maksā," teica Jaunsleinis.
Pēc viņa sacītā, no līdzšinējām diskusijām var noprast, ka nekādus izņēmumus un privilēģijas bēgļiem nav plānots ieviest. "Nebūtu pareizi, ka mēs uzturētu šos cilvēkus," teica LPS priekšsēdis, nosakot – šiem cilvēkiem jādod iespēja strādāt un pašiem par sevi rūpēties.
Jaunsleinis gan norādīja, ka būtiskākais jautājums ir, vai Latvijā nonākušie bēgļi vēlēsies šeit palikt un mācīties latviešu valodu. Ja Latviju būs vēlme izmantot tikai kā tranzītzemi, lai nokļūtu Vācijā vai kādā citā bagātāka Eiropas Savienības valstī, tad šādu cilvēku integrēšanai Latvijā nav vērts tērēt resursus.
Gadījumā, ja bēgļi trīs mēnešu laikā "Muceniekos" nespēs integrēties, tad deviņus mēnešus varēs dzīvot tā sauktajās pusceļa mājās, sprieda LPS priekšsēdis.
Pašlaik LPS veido sarakstu ar potenciāli iespējamām problēmām, kas būs jārisina saistībā ar bēgļu uzņemšanu. "Tad aprēķināsim izmaksas un vērtēsim iespējamos risinājumus,” teica Jaunsleinis. Viņš atzina, ka valodas barjeras dēļ problēmas varētu rasties, piemēram, saistībā ar medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Jau vēstīts, ka Latvija jūlijā piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet nesen dota piekrišana vēl 526 bēgļu brīvprātīgai uzņemšanai.