- Iecere, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viena jaunsargu grupa
- Jaunsargu aktivitātes finansē arī pašvaldības
- Plāno palielināt finansējumu Jaunsardzei un apmācīt vairāk jauniešus
- Ne visiem pietiek formu un ekipējuma
- Daļa jaunsargu turpina militāro karjeru, taču tas nav galvenais Jaunsardzes mērķis
Vismaz viena jaunsargu grupa pašvaldībā
“Līdzināties, mierā, sveicināti, jaunsargi! - Esi sveiks! - Brīvi." Tā Jaunsardzes departamenta 2.novada nodaļas vadītājs Juris Lelis sveicinās ar trim sava novada Jaunsardzes vienību jaunsargiem no Alūksnes, Ērgļiem un Rēzeknes.
Šo vienību 50 labākie pārstāvji ieradušies uz četru dienu treniņnometni, lai gatavotos Latvijas valsts svētku militārajai parādei Rīgā 18.novembrī. Katru gadu parādē piedalās citu vienību jaunsargi, kuri šim notikumam gatavojas ar lielu atbildības sajūtu. No katra jaunsargu novada parādē piedalīsies 30 labākie.
Jauniešu vēlme soļot kopā ar citu militāro spēku un iekšlietu struktūru pārstāvjiem ir liela, apliecina Marta Simona Štila no Ērgļu jaunsargu vienības un Rainers Baldiņš no Alūksnes.
“Jā, tas ir man svarīgi, es gribu, lai mani vecāki ir lepni par mani, lai viņiem ir prieks, lai viņi mani atbalsta, es gribu, lai jaunsargu instruktori ir lepni par mums visiem, kuri tiek uz Rīgu, jādara gods saviem instruktoriem, kuri māca,” saka Marta Simona.
“Es esmu savas zemes patriots, un es ļoti mīlu savu valsti, un man tas ir svarīgi kā jaunsargam parādīt sevi no labākās puses. Parāde - tas ir liels gods man kā jaunsargam,” atzīst Rainers.
Jaunsargi svētku parādē piedalīsies jau piekto reizi. Šo tradīciju iedibināja Aizsardzības ministrija, tādā veidā novērtējot Jaunsardzes kustības ieguldījumu un nozīmīgumu valstiskā mērogā. To apliecina arī tas, ka pakāpeniski jaunsargu skaits kļūst lielāks.
“Mēs esam izpildījuši vadības uzdevumu, ka jābūt vismaz vienai jaunsargu grupai katrā pašvaldībā. Tagad mēs veicam paplašināšanos vēl vairāk.
2.novada nodaļas teritorija varētu vēl paplašināties. Ja plānotie līdzekļi tiks piešķirti, tad varētu būt vairāk jaunsargu Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā. Daugavpils pilsētā kopā ar Daugavpils novadu vēl varētu būt kādi divi jaunsargu instruktori. Tāpat ir plānos, ka varētu parādīties štata vieta Rēzekne, Rēzeknes novadā," stāsta Jaunsardzes 2.novada nodaļas vadītājs Juris Lelis.
Jaunsargu aktivitātes finansē arī pašvaldības
Šobrīd Jaunsardzes departamenta 2.novada nodaļas teritorijā ir vietas, kur Jaunsardzes aktivitātes finansē vietējās pašvaldības. Piemēram, Rēzeknes logopēdiskajā internātskolā un šogad arī Varakļānu novada Murmastienes pamatskolā jaunsargu vienības skolās ir kā interešu izglītība.
Murmastienes skolas direktore Ingūna Pelša stāsta, kāpēc radās šāda nepieciešamība:
“Bērni paši izrādīja iniciatīvu, bija vēlēšanās iesaistīties šajā kustībā, viņiem šķita tas interesanti un saistoši. Tāpēc mēs radījām šo iespēju."
Pašvaldībai nācās atbalstīt šo ieceri, jo skola ir maza un instruktori, kas darbojas tuvējā apkārtnē, jau ir noslogoti un nevar paņemt vēl vienu bērnu grupu apmācībai.
Plānots, ka pašvaldība jauniešus vedīs gan uz nodarbībām Varakļānos, kur darbojas tehniski aprīkota jaunsargu klase, gan nodrošinās, lai instruktors brauc pie skolēniem.
Murmastienes pamatskolā mācās 37 skolēni, no kuriem 18 vēlas iesaistīties Jaunsardzē.
“Šī ir citādāka aktivitāte, nodarbība, šaušana un dažādas militāras stafetes. Tas ir kaut kas jauns bērniem, tas viņos raisa interesi, attīsta viņu fizisko sagatavotību, tas viņus uzrunā. Protams, droši vien arī patriotisms un mīlestība pret savu valsti," stāsta skolas direktore.
Lielāks finansējums un vairāk jaunsargu
Šobrīd visā Latvijā Jaunsardzē iesaistījušies vairāk nekā septiņi tūkstoši jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam. Tomēr šis skaitlis turpināšot augt. “2014. gada 9.decembrī Ministru kabinetā apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojums par Jaunsardzes attīstību 2015.-2024.gadam.
Jaunsardzes attīstības plāns paredz, ka līdz 2018.gadam varētu būt 9500 jaunieši jaunsargi, un, ja mēs skatāmies tālāk līdz 2024.gadam, tad tur jau apmēram 16 tūkstoši."
Tā par nākotnes plāniem stāsta Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš.
Finansējumu triju gadu laikā Jaunsardzei plānots palielināt par teju pieciem miljoniem eiro, palielinot gan instruktoru, gan jaunsargu skaitu un nodrošinot vienības vairāk ar ekipējumu un formām.
Nepietiek formu un ekipējuma
Jaunsargi no Rēzeknes Alfrēds Derums un Lauris Stikuts apstiprina, ka jaunsargiem forma un ekipējums ir svarīgs.
"Tas liecina, ka esi nopietnāks jaunsargs, zini vairāk, tu esi bijis jau kaut kādos pārgājienos nopietnākos, mācībās, nometnēs, arī šogad bija spartakiādes. Tur piedalījāmies”, tā Lauris Stikuts.
2.novada nodaļas vadītājs apzinās, ka jauniešiem ir svarīga jaunsarga forma, jo tā apliecina piederības sajūtu, tāpat kvalitatīvām praktiskajām mācībām ir nepieciešams ekipējums.
“Mums ir vidējs nodrošinājums katram jaunsargu instruktoram, lai viņš varētu organizēt nodarbības, varbūt aiziet kādā pārgājienā. Bet vēl nav pietiekami. Šobrīd mēs nevaram apģērbt pašus mazākos - no desmit gadiem līdz 13-4 gadiem, jo mums nav tik mazu formu. Iespēju robežās mēs viņus apģērbjam, taču finanšu līdzekļi ir ierobežoti," stāsta Juris Lelis.
Militāro karjeru turpina
Jauniešu motivācija iestāties jaunsargos ir liela. Uzrunātie jaunieši atzīst, ka viņus piesaista daudzveidīgās zināšanas. Jaunsardzes nodarbībās var apgūt alpīnismu, tūrismu, pirmo medicīnisko palīdzību, militārās zināšanas, piedalīties izdzīvošanas spēlēs, pārgājienos, izzināt vēsturi, braucot uz dažādām piemiņas vietām.
Jaunsardze - tā ir disciplīna, stingra kārtība, un pret to jaunieši neiebilst.
“Es pieteicos jaunsargos, jo esmu patriots, man ir ļoti svarīgi, kas notiek ar Latviju, kādā valstī mēs dzīvojam un dzīvosim nākotnē. Arī savus draugus aicinātu piedalīties Jaunsardzē, kopumā tas pilnveido un uzlabo sabiedrību,” tā Rainers Baldiņš no Alūksnes.
“Mana motivācija ir sevi disciplinēt un palielināt fizisko spēku. Ir doma nākotnē iet vai nu uz zemessargiem, vai uz robežsargiem,” stāsta Roberts Cakuls no Rēzeknes.
“Es atnācu uz Jaunsardzi, jo tā mani attīsta gan fiziski, gan emocionāli, es kļūstu noturīgāka. Domājot par nākotni - iespējams, iešu uz muitu. Es iegūstu zināšanas gan par medicīnu, gan par ieroču jaukšanu, es iemācos sastrādāties arī komandās ar citiem,” atklāj Linda Klešnika no Rēzeknes.
“Mani atveda draugs, man šeit ir interesanti, ieguvu jaunas zināšanas, uzlaboju savu latviešu valodu, sāku aktīvi nodarboties ar sportu. Jau no bērnības gribēju saistīt savu dzīvi ar armiju, pēc 12. klases domāju, ka iešu uz bruņotajiem spēkiem,” atklāj Iļja Vinogradovs no Rēzeknes.
Pērn 130 jaunsargi izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar militāro jomu, iestājoties Aizsardzības akadēmijā, bruņotajos spēkos vai Zemessardzē. Šogad šis skaits jau ir 143.
Tā liecina Jaunsardzes departamenta statistikas dati.
Tomēr militārā karjera nebūt nav mērķis, mudinot jauniešus iestāties jaunsargos. “Ne jau tas, ka armijai viņš tiek sagatavots, bet viņš tiek aicināts padomāt par to zemi, kur dzīvo un ka viņš šīs iemaņas var izmantot citā darbā, kas ir noderīgi mūsu valstij. Arī tad, kad viņš studē, mācās, veido tālāk dzīvi. Kā teica viens jaunsargs, viņš nebūs militāra persona, studēs medicīnu, taču jaunsargos viņš ir iemācījies, kas ir drauga plecs, kas ir komanda, lietainā laikā bez sērkociņiem arī ugunskuru varēs iekurt," stāsta Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš.
Lietderīga laika pavadīšana, fiziskā sagatavotība, jauno līderu audzināšana, zināšanu uzlabošana Latvijas valsts vēsturē – tam pēc Aizsardzības ministrijas nostādnēm jābūt pieejamam ar katru gadu arvien lielākam skaitam jauniešu, no pašreizējiem vairāk nekā septiņiem tūkstošiem jaunsargu līdz 2024.gadam sasniedzot jau sešpadsmit tūkstošus.
