Panorāma

Topošās valdības deklarāciju sola nākamnedēļ

Panorāma

Latviete varētu vadīt ES robežsardzes aģentūru “FRONTEX”

Jaunsardze atzīmē 30. gadadienu

Jaunsardze ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa atzīmē 30. gadadienu

Ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa Latvijā trešdien, 30. novembrī, atzīmē 30. gadadienu, kopš izveidota Jaunsardze. Šo gadu laikā izaugusi jauna paaudze, un daļa savas gaitas turpina profesionālajā dienestā. Jaunsardzē atzina, kopš kara sākuma Ukrainā būtiski pieaugusi jauno cilvēku interese par valsts aizsardzību un vēlme iegūt praktiskas iemaņas.

1992. gada 30. novembrī, tātad pirms apaļiem 30 gadiem, Latvijā parakstīja pagaidu nolikumu par Jaunsardzes izveidošanu. Šodien pie Oskara Kalpaka pieminekļa baltus un sarkanus ziedus saņem esošie jaunsargi, Latvijas jaunieši vecumā no 10 līdz 21 gadam.

Latvijas Televīzija: Cik sen esi Jaunsardzē?

Jaunsargs Didzis: Drīz būs četri gadi.

Latvijas Televīzija: Cik gados tu pievienojies?

Jaunsargs Didzis: Desmit, vienpadsmit gadu vecumā. Drīz būs man piecpadsmit gadu dzimšanas diena, tā kā apritēs tie četri gadi. Man vienmēr ir bijis sapnis pievienoties armijai. Man patīk arī pa lauku dažreiz paskraidīt un tā.

 

Jaunsardze Undīne: Nav tik traki. Es nezinu. Ir grūtākas dienas, ir vieglākas dienas.

Latvijas Televīzija: Kas ir grūtākais?

Jaunsardze Undīne: Fiziskā slodze ne tik ļoti. Drīzāk mentālā slodze.

Jaunsardze jauniešus vilina ar savu praktisko dabu – kāds vēlas iemācīties rīkoties ar ieročiem, kāds pārnakšņot mežā, vēl kāds kārtīgas fiziskās aktivitātes, stāstīja instruktore Sintija Skromāne, kura jaunos jaunsargus apmāca aptuveni gadu.

"[Gads bijis] ļoti interesants, piesātināts ar jaunu informāciju. Izieti daudzi ļoti vērtīgi kursi, un man patīk tas, ko es daru šobrīd. Biju Zemessardzē iepriekš. Man patika šis militārais novirziens, un man piedāvāja kolēģis, un es domāju – pamēģināšu. Un tā es arī kļuvu par jaunsargu instruktoru.''

Orķestra pavadījumā jaunieši no visas Latvijas devās gājienā līdz Brīvības piemineklim, kur viņi nolika sarkanbaltsarkanus ziedus.

"Protams, ka man tie ir svētki! Es arī biju jaunsargs no 1992. līdz 1996. gadam. Tā kā tie ir svētki mums visiem, redzot, kā mēs esam izauguši kā Jaunsardze. Kā jau svētkiem raksturīgi, domājam par to, kas izdarīts, un par to, kas vēl ir priekšā," atzina Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Aivis Mirbahs.

Pieredze rāda, ka daļa jaunsargu vēlāk izvēlas profesionālo dienestu vai iestājas Zemessardzē. Taču galvenais esot iegūtās iemaņas. Kopš kara sākuma Ukrainā šī gada laikā būtiski pieaugusi arī jauno cilvēku interese par Jaunsardzi.

"Tagad mammas zvana, un ir neapmierinātas, – kāpēc nevaram vairs paņemt Jaunsardzē? Kāpēc jums vairs nav vietas? It sevišķi Rīgā mēs ar to saskaramies, ka Jaunsardzē mums ir to grupiņu tik, cik ir.

Tā jau jaunsargu instruktori paņem vairāk. Pieprasījums ir milzīgi audzis," teica Mirbahs.

Krīzē cilvēki sapratuši, ka labāk būt kam tādam gataviem, līdz ar ko Jaunsardze daļēji esot izkonkurējusi, piemēram, basketbolu vai šahu, piebilda pulkvedis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti