Lai palīdzētu pusaudžiem tikt galā gan ar pandēmijas laika radītām psiholoģiskām problēmām, gan citām dzīves grūtībām, Nacionālajā veselības dienestā nolēma veidot pusaudžu konsultatīvo tālruni. Respektīvi, vēl vienu uzticības tālruni, caur kuru psihologi sniegs konsultācijas grūtībās nonākušiem pusaudžiem.
Šobrīd ir noslēdzies iepirkums, un šāda pakalpojuma izveide izmaksās teju 38 tūkstošus eiro.
“Tas ir saistīts ar iespēju saņemt attālināti psihoemocionālo atbalstu. Un, kas vēl ir būtiski, novērst arī akūtu psihiskās veselības saasinājuma stāvokļus. Lai šie pusaudži varētu kaut ko darīt preventīvi un nenonākt līdz krīzes situācijai, kad nepieciešama jau tāda krīžu konsultēšana,” norādīja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Ļoti līdzīgu pakalpojumu sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kur jau 15 gadus darbojas bērnu uzticības tālrunis 116111. Kāpēc nepieciešams vēl viens šāds tālrunis?
Štālberga skaidroja, ka šis pakalpojums būs orientēts tieši uz pusaudžiem. Respektīvi, pusaudži sevi bieži vien neidentificējot kā bērnus, tāpēc uz jau esošo uzticības tālruni mēdz nezvanīt. Turklāt atšķirība būšot tā, ka NVD tālrunī konsultācijas sniegs tieši pusaudžu psihologi.
Tiesa, inspekcijā norādīja, ka saņem zvanus arī no pusaudžiem. “Vecums no 12 līdz 15 gadiem ir tas apjomīgākais. Tieši pusaudži izmanto šo iespēju zvanīt. Bet, protams, zvana arī jaunāki bērni un jaunieši – 16, 17, 18 gadi. Vidēji mēnesī tās ir 400 konsultācijas. Bet šī problemātika, ar kuru bērni vēršas pēc palīdzības, noteikti nevar mērīt kvantitātē, bet sarunas komplicētībā. Jo mūsu speciālisti brīžiem saskaras ar situācijām, kad viena konsultācija ir kā trīs,” skaidroja VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.
Kopumā pakalpojumi ir samērā līdzīgi, un inspekcijas tālruņa konsultanti par pārlieku lielu pārslogotību nesūdzas.
Turklāt abas iestādes, sniedzot pakalpojumu, sadarbojas ar Pusaudžu resursu centru.
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs neredz jēgu vēl vienas līnijas veidošanai. Arī tāpēc, ka ilgstoši ir reklamēts jau esošais tālrunis, bet jauns varētu potenciālajiem klientiem jaukt galvu.
“Izskatās diezgan jocīgi, jo, protams, ir milzumdaudz lietas, kas pietrūkst pusaudžiem Latvijā. Bet ir viena lieta, kas darbojas ļoti labi – tas ir telefoniskais atbalsts. Tas ļoti darbojas, bērniem un pusaudžiem visu diennakti pieejams. Kāpēc veidot paralēlu sistēmu, to ir grūti saprast. Patiesībā to var saprast, jo acīmredzot tas ir kaut kāds finansējums apguves jautājums.
Un telefona līnija būs vieglākais pakalpojums, kuru piedāvāt, saorganizēt un finansējumu apgūt,” sacīja Sakss-Konstantinovs.
Psihoterapeits arī uzskata, ka mūsdienās telefona zvans noteikti nav veids, kā piekļūt tuvāk pusaudzim. Arī šādam pakalpojumam būtu jāiet laikam līdzi.
