Talsu pilskalns bijis senās kuršu zemes Vanemas centrs un viens no vislabāk nocietinātajiem senās Kursas pilskalniem. Veiktajos arheoloģiskajos izrakumos iegūtas vairāk nekā 4000 senlietas. Ir atrastas sadzīves un bruņojuma lietas, liecības par pirmo medicīnas namiņu, izpētīts, kādus graudus audzējuši pilskalnā dzīvojušie ļaudis.
"Tie pētniecības rezultāti ir bijuši tik ļoti ievērojami un slaveni, ka 1937. gadā 12 Eiropas valstu vēsturnieki brauca uz Talsiem, uz šo mazo Kurzemes pilsētiņu, skatīties, kas tad te ir atrasts un ar ko mēs esam slaveni," stāsta Talsu novada muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos Inese Vempere.
Kurši ir bijuši prasmīgi amatnieki, darinājuši apģērbu, rotas un citas dzīvei nepieciešamās lietas. Senas lietas mūsdienīgā izpildījumā top radošajā darbnīcā “Patrepe”. Darbnīcas meistares savas zināšanas nodod arī citiem, organizējot tematiskas meistarklases un ļaujot interesentiem apgūt senus arodus.
"Mēs jau to neizdomājam, vienkārši skatāmies, kas ir bijis agrāk, un it kā mēģinām viņu taisīt mūsdienām, bet mēs mākam arī izveidot senlietas tādas, kādas tās agrāk bija. Kā šeit tie arheoloģiskie krekli, kas ir šūti ar rokām," rāda Antra Auziņa Bajāre, radošās darbnīcas “Patrepe” meistare.
Kurši traukus izgatavoja no māla, bet, atšķirībā no latgaļiem, tie bijuši ļoti vienkārši. Kādus māla traukus veido mūsdienās, iespējams apskatīt keramikas darbnīcā “Ciparnīca”. Bet “Jāņkalnos” var iepazīties ar folkloras mantojumu. Šeit godā latvisko dzīvesziņu.
"Var uzzināt, kā dzīvot veseliem, kā sevi dziedināt, var uzzināt par zīmēm mūsu, baltu, vai senču, es teiktu, zīmēm un simboliem, ko vēsta dainas, kāds ir to tā saucamais kodētais vēstījums," klāsta Aiva Daukša, folkloras takas “Jāņkalni” saimniece.
Lai gan oficiālajā “Baltu ceļa” maršrutā iekļautas vien trīs apskates vietas Talsu novadā, kā uzzinājām šajā ekspedīcijā - kuršu liecības atrodamas arī citviet.
