“Biju lieciniece, kā gājējs centās nogrūst no ietves velosipēdistu ar bērnu krēsliņā”, “savām acīm redzēju, kā gājēja pagrūž garām lēni braucošu velosipēdistu”, “Pandoras lāde ir vaļā” - šie ir tikai daži no pēdējā laikā sociālajos tīklos publicētajiem novērojumiem par atsevišķu gājēju agresiju pret velosipēdistiem.
Biedējošākais tviterieraksts vēsta, ka kāds vīrietis uz VEF tilta velosipēdisti pārgrūdis pāris sadalošajai barjerai uz bruģētās brauktuves.
“Es braucu mājās no centra uz Purvciemu, mierīgi, lēnā garā, skatījos, ka tur tāds sašaurinājums tilta augšdaļā, es atvainojos, un nākamajā brīdī es jau attapos uz braucamās daļas pāri tai margai. [..] Es kritu ar visu riteni, ar seju pa priekšu, ritenis man bija ieķēries kājās, kritu uz rokām, atsitu lūpu, pirmā doma bija par zobiem,” stāsta riteņbraucēja Anna.
Riteņbraucēja Anna rāda milzu zilumu uz rokas un atzīst – no daudz smagākām traumām paglābusi tikai veiksme, par spīti intensīvajai satiksmei uz VEF tilta, viņai piezemējoties uz brauktuves, mašīnu tuvumā nav bijis. Vai gājējs meiteni tiešām pagrūdis, noskaidrot nevar, jo, kamēr apkārtējie palīdzējuši viņai piecelties, vīrietis nozudis. Riteņbraucēju uz VEF tilta brīžiem ir pat vairāk nekā gājēju, jo pirms un pēc tā iezīmēts veloceliņš. Bet pa bruģēto brauktuvi tiltu nešķērso neviens velosipēdists.
“Mēs esam tikpat kā vienīgā valsts pasaulē, Eieopas Savienībā mēs esam vienīgā, kur velosipēdiem bez kādiem ierobežojumiem ir atļauts braukt pa ietvēm,” topošās izmaiņas noteikumos pamato Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.
2014.gadā gan reģistrētas 124 velosipēdistu sadursmes ar automašīnām, kamēr ar gājējiem – gandrīz uz pusi mazāk, 72. Bet pēdējais rādītājs strauji aug, pēdējos piecos gados tas dubultojies, skaidro CSDD. Ar noteikumu izmaiņām plānots mudināt velosipēdistus, cik iespējams, izvēlēties maršrutu ar veloceliņiem, pārvietojoties pa brauktuvi tikai tad, ja veloceliņu nav.
Aizliegums braukt pa ietvi neattieksies uz bērniem un viņu pavadoņiem, brīvi interpretējama ir arī noteikumu daļa, kas ļauj braukt pa ietvi, ja satiksme uz brauktuves apdraud velosipēdista drošību. CSDD atzīst – izmaiņu mērķis nav sodīt, bet pamazām mainīt sabiedrības domāšanu
“Tas gan būs mans subjektīvais viedoklis, bet ar sodiem aizrauties nevajadzētu, atskaitot tos gadījumus, kad velosipēda vadītājs rīkojas agresīvi, nekaunīgi un ar savu rīcību apdraud citus, īpaši gājējus,” uzskata Teteris.
Par spīti riteņbraucēju stāstiem par gājēju agresiju un arī velomīļu virzienā vērstām negācijām sociālajos tīklos, Rīgas ielās sastaptie gājēji uzskata – ar pieklājīgiem velobraucējiem sadzīvot var.
“Kaut kur jau viņiem jābrauc. [..] Lai brauc!” saka gājēja Monika.
“Kāpēc viņiem aizliegt? Manuprāt, kam nepatīk braukt pa brauktuvi, varētu būt nedroši un tāpēc likumprojektā ir šie izņēmumi, kas, manuprāt, ir diezgan neskaidri noformulēti, var brīvi interpretēt,” spriež gājējs Mārtiņš.
Kā gājēji un velosipēdisti, tā arī CSDD atzīst – situāciju atrisinātu sakārtota veloinfrastruktūra. Informācija Rīgas domes mājaslapā liecina par vairāku jaunu velojoslu ieviešanu, piemēram, pēc seguma atjaunošanas Krišjāņa Barona ielā, tiesa, tai būs tikai rekomendējošs raksturs – autobraucēji tāpat pa šo joslu drīkstēs gan braukt, gan uz tās apstāties.
